|
27. Mar 2011|22:27 |
savāda sajūta, mati beidzot vairs nav sirmi un neplūksnājas, mazo nu čiekkalnā gaida arī jauna gultiņa, atlika ieminēties, ka ir tāda vajadzība, un izrādās, kādam vairs nevajag un prieks dāvināt, sapuzlēju paklājiņu, neesmu redzējusi circenīti jau astoņas dienas, karantīna un karantīna, nesokas darbs, domas klīst prom, nedrīkstu gruzīties, jaunkundzes neceļ klausuli, nu lai, pašas savā dzīvē, lāgiem pārņem neizskaidrojama laimība, trešdien vismaz būs skaidrība, dafs sāk skanēt, ļoti daudziem paldies gribas teikt, gribu ceriņus, bet pirms vēl pūkainīšus un irāņu magones, izskatās, ka tā arī nepieķeršos šodien, svēti solīju nākamnedēļ pabeigt, būs jāieslēdz turbo dzinējs, tā tas iet jau gadiem, neko nedarīt un tad kārties augšā, nuja |
|