|
16. Mar 2008|00:04 |
|
pa ilgiem laikiem atkal sagribējās ko nebūt ierakstīt. Palielīties īsti nav ar ko, viss kā parasti - darbs, sporta zāle, mājas, mežs, pa retam pie jūras. Reizēm redzu meitas, vientulību lāpu ar saldumiem, vainas sajūtu savukārt nomācu ar dūru vai koka vicināšanas vingrinājumiem, šodien skolotājs ierādīja jaunu porciju, par ko man prieks. Kas tad vēl? - pa kādam tekstam, pa kādai filmai, un griežu uz riņķi sen neatjaunotu i-poda repertuāru. Vienīgi ceļš mani var glābt no galīgas ierūsēšanas. |
|