| nieki |
[9. Nov 2009|16:14] |
Attīstot fantāziju vai gluži otrādi parādot, cik iesīkstējusi un šabloniska kļuvusi domāšana: katru dienu vajgot atšķirt vienalga kādu tekstu, iebakstīt ar pirkstu jebkurā lpp., no tās vietas paņemt pirmo lietvārdu un uzrakstīt visu, kas šai sakarā nāk prātā, jo absurdāk, jo varbūt pat labāk.
Nedēļu jau tā niekojos, ar absurdībām tā ir, kā ir.
Šodien ienāca prātā - kāpēc gan nedarīt to cibā.
Līdz šim man bija trāpījušies šādi vārdi: vērsis, grāmata, dzīve, slepkava, gultnis, mūžība, redze
šodien - gads
vesels, gandrīz pagājis, vēl daudz var paspēt, kādam labs, kādam slikts, krīzes un muļķibas, veiksmes un laimības, zaļš, apaļš, vērša, Jauns, zīmīgs, nozīmīgs, tāds pats, garais, īsais, pēdējais, pirmais, kārtējais, pusmūža, jaunības, bērnības, draņķīgs, laimīgs, ne šāds, ne tāds, raibs rūtains, neaizmirstams, īpašs, pārdomu, ceļojumu, slimību, muļķīgs, āksta, nebeidzams, zibenīgs, kulminācijas, sākuma, vēlēšanu, dumpības, skolas, kalendārais, 365, studiju, iešūpošanās.
P.S. ak jā, 8-10 minūtes tam pasākumam jāvelta, nu ne vairāk par 15 |
|
|