| |
[10. Dec 2006|13:10] |
|
Ko tik pelēkā dienā lai iesāk? |
|
|
| |
[10. Dec 2006|14:37] |
jau devīto gadu strādāju šai kantorī, un katru gadu četri cilvēki, ieskaitot mani, pārvarot riebumu, taisa augšā pasaulē ļoti pieprasīta rakstnieka kārtējo grāmatu, šogad buksējam visi - tulkotājs kavē mēnešus trīs un vēl galu neredz, es - pusotru, mākslinieks - pāris nedēļu, korektorei gan pagaidām nav iespēju buksēt, līdz viņai briljantais teksts vēl nav nonācis. A puisis tik štancē pēc plāna, jaunā grāmata gatava un angļu mēlē jau pārtulkota. Ak vai!
Kantora vadība apsver iespēju nomainīt blici, un pareizi darīs. Būs man viens atvaļinājums bez god. rakstnieka šķebīgiem tekstiem. |
|
|
| |
[10. Dec 2006|23:41] |
|
patika mums visām Skarbā dzīve, pēcāk tīri salda Barselonā, meitēni guļ, es skatos, kā pasaules čempioni dzenā bumbiņas pa zaļo galdu, tā arī nepieķēros šodien tekstiem, rīt arī diena |
|
|