| |
[11. Okt 2006|00:17] |
noskatījos Pēdējo imperatoru, kaut kā saslēdzās kopā ar Sagrāvi un filmu par to Japānas imperatoru, kurš atteicās no troņa pēc 2. pasaules kara. Vara tomēr iluzora lieta - vari likt nomušīt dažus miljonus, pavēlēt izdzert tinti vai būvēt kāršu namiņus un milzu valstis, bet īstenībā tik lelle tādā vai citādā cietumā vien esi. Toties pārāka par citām. Šitā sajūta tak baigi skurbinoša. Kas gan to nepazīst tai vai citā līmenī.
Šausmīgi cienu īstos milžus, kuri nevienu nesamin. |
|
|
| |
[11. Okt 2006|09:31] |
|
šorīt viss krīt ārā no rokām, slauki nu to kečupu, kā tād muļķis. |
|
|
| grāmatiņas |
[11. Okt 2006|09:33] |
|
labas grāmatas par mazām naudiņām - forši, protams, bet īstenībā daudz tikpat jēdzīgu un vēl jēdzīgāku grāmatu tāpēc tā arī neiznāks, jo autoriem, tulkotājiem, māksliniekiem un visiem pārējiem iesaistītajiem tak nemaksāsi pusi vai vienu piektdaļu honorāra, kas tā jau nav nekāds lielais pēc definīcijas. |
|
|