| čau visiem, iru mājās :) |
[7. Aug 2006|11:57] |
šis un tas iz iespaidiem:
bezgalīgi saulespuķu lauki pamīšus ar visu iespējamo nokrāsu zeltainiem/rūsiem rudzu laukiem - to var redzēt, ja mazliet apmaldās Polijas un Čehijas laukos, iesaku!
ūdenskritumi un ezeri uz mani runā vairāk kā tuneļi un ledus alas, bet šamās ar bij iespaidīgas, un aizas un bezdibeņi ir labie
serpentīni ir īpaši jauki, kad traucies lejā, un nebūt ne draudzīgi, kad velcies augšā pa 14% slīpumu, bet tas slīpums ir nieks salīdzinājumā ar itāļu Tiroles ciematu stāvajām, šaurajām, līkumotajām ieliņām, vienreiz riktīgi sakreņķējos, kad mašiņš tādā slīpumā noslāpa, a aiz muguras ta citi autiņi, nu ja, māsa rīkojās ar rokas bremzi, es bendēju dzinēju, kaut kā jau augšā tikām
augstās, šur tur sniegotās, bet kailās virsotnes ir majestātiskas, bet drusku zemākās, mežainās un pļavainās, man īpaši patikās
augšā raušoties kājām, manam motoram nenācās viegli, aizelsos un svīdu kā tāds sivns, beigās iepirku un iemēģināju smieklīgās kāpēju a la slēpotāju nūjas, izrādījās, toč, ģeldīgas
tirolieši varen viesmīlīgi ļaudis, tumsai tuvojoties, vienmēr atradīsies kādā mājā Zimmer frei ar brokastīm un izslāpušā sauciens pēc auksta alus tiks uzklausīts un no rīta rēķinā nepieminēts, ap Vīni un Gracu gan ciematos mājām augsti žogi un Gasthofos krogs ir, bet naktsmītnes ne. Judendorfā pat tādā kā bordelim līdzīgā hotelī nakti pārlaidām, no rīta melns kaķis zaļām milzu acīm sēdēja māsai blakus uz dīvāniņa pie brokastīm un man acīs lūkojās, pēcāk, dabūjis šķiņķi, drusku atmaiga un garumgaru rozā mēli vēl ilgi laizījās.
milzumdaudzās baznīcās, lielās un mazās, un klosteros iegriezāmies, pilsētās ar drusku degunu iebāzām, Zalcburgai ir īpašs smeķis, Gracas austrumnieciskie pagalmiņi bij forši, Vīne par daudz pompoza un mietpilsoniska izlikās, muzejiem laika neatlika, nu citreiz noteikti, biezie pašapmierinātie kūrorti ar man diezko pie sirds negāja, toties tiroliešu ciemi un mazpilsētas i Austrijas, i Itālijas daļā gan
līdz Venēcijai šoreiz neaiztikām, kaut kopumā piecarpustūkstošus km norullējām, tomēr kaut kā žēl par to Venēciju un dažiem labi izplānotiem, bet lietus un miglas dēļ atliktiem kalnu pārgājiem. Nuja, dzīve jau vēl gluži šovasar, cerams, nebeigsies |
|
|