| |
[30. Jun 2006|00:47] |
|
pods lādējas, veļa mazgājas, ko pa to laiku, nez |
|
|
| kaut kas pazīstams, ne? |
[30. Jun 2006|09:46] |
|
"Nekas jau nav, nekas vairs nav. Viss ir līdz riebumam prognozējams, trakākais, ka es pats sev, pats sev esmu tik prognozējams, tik prognozējams... Viss ir kā dzīvē, nekā cita arī nav... tad es eju, eju gan uz to darbu un tur viss ir tik ļoti kā dzīvē, un tad es domāju, jāaiziet uz teātri, un tur atkal viss ir meistarīgi un profesionāli atainots kā dzīvē... vai kaut kur kaut kas nav kā dzīvē?! Ko?!... un man tas riebjas, ka man katru dienu jāskatās, vai mašīnas motorā ir pietiekams eļļas līmenis, man tas absolūti riebjas, un es jau zinu, ka tūliņ sāksies pavasaris un tie putni ķērkdami atkal lidos atpakaļ no siltajām zemēm, tik prognozējami viņi aizlido un atlido, un tas pavasaris, skaidrs, ka tas pavasaris atkal nāks pēc ziemas, un skaidrs, ka tas rudens nāks pēc vasaras, un tas nemainās un tas nemainīsies, un es palieku arvien vecāks, un nekas jau vairs nenotiks, nekas jau arī nekad nav noticis..." R. Ziedonis |
|
|