| |
[27. Mar 2006|21:12] |
diena nr.7
Nenormāli daudz darba. Sirds par sevi atgādina, tikai kāpjot pa kāpnēm augšup, tas ir forši.
Interesants bija šovakar arābu pasākums: Uldis lasīja fragmentus no Korāna, imāms skandēja arābiski tās pašas vietas; arābu mūzika un vēderdejas; stāsti par viņu kafiju un virtuvi; kad cienāja ar arābu saldumiem, tā mierīgi atteicos, bet kad sāka nest tos garšīgos libāņu ēdienus, muku prom tālāk no grēka.
Viena lieta man iepatikās, ko Uldis stāstīja: arābiem vēl pirmskorāna mutvārdu daiļradē esot teiciens: neēd sava mirušā brāļa miesu! Vēlāk tas ienācis arī Korāna tekstā. To viņi saka par aprunāšanu un tenkošanu. Mēģināju atcerēties, bet nenāca prātā neviens spēcīgs izteiciens no latviešu folkloras par šo tēmu. Varbūt ir? |
|
|