| |
[23. Feb 2006|22:48] |
|
visu, ko gribētu teikt, agrāk vai vēlāk tādā vai šādā formā pasaka kāds cits. |
|
|
| |
[23. Feb 2006|22:54] |
|
nezkāpēc izlēmu šodien pārvietoties ar mikriņu un savām divām. nav ne vainas, ja neskaita slapjas kājas, tikai drusku zombiska sajūta, kā tāds brīvais elektrons izlecis no orbītas - mājas > stāvvieta > darbs; darbs > lielveikals > stāvvieta > mājas. Vēroju sejas, modes, skatlogus. Daugava, izrādās, aizsalusi un balta, Katedrālei vairs nav stalažu, konditorejas savādā kārtā astoņos jau ciet, viens koks uz Dzirnavielas vēl lampiņām izgreznots. Tad vēl sīkās matu atliekas grauž kaklu, griezums un tonis cits, bet man tīk. Būs citdien jāpaklaiņo vēl. |
|
|