| |
[14. Dec 2005|09:17] |
man ir vismīļākie, visgudrākie, vistalantīgākie, visskaistākie un visneiedomājamākie bērni pasaulē, tas nekas, ka no randiņiem nāk mājās pret rītu un nepiezvana, ka semestra kavēto stundu skaits nu jau iesniedzies otrajā simtā, ka jūtas kā pasaules nabas, vāra sūdus un neliekas traucēties. |
|
|