| atvaļinājums |
[15. Jul 2005|23:23] |
savādi, trīs nedēļas nebūs uz redakciju jāiet, rsp. jābrauc. Un grandiozu ceļošanas plānu ar šogad nav.
Nez kā lai tās vērtīgās nedēļas neaizlaižu kaķim zem astes...
Pirmās divas nedēļas Lapiņos, nez, vai es to varēšu izturēt un ar senčiem nesakasīties, jā nez...
No agra rīta ir upē vai jūrā jāpeldas, tas nu puslīdz skaidrs.
Tad mazliet jāņemas ar to pretīgo manuskriptu, tad ir atkal jāpeldas,
tad derētu palasīt, tad varētu paripināties, tad tenisu uzspēlēt, tad atkal pastrādāt. Nu labi, neilgu brītiņu vajadzēs saimniecībā palīdzēt, pavisam neizvairīšos jau šā vai tā. Nu ja, vismaz vienu dienu derētu sēnēs aizbraukt, un pie draudzenes uz Bausku aizšaut, un ko nerātnu ar jāpasāk, un ar meitām kāds pods kopā jānogāž, un bez interneta tak ar nevarēs iztikt, līdz civilizācijai, lasi, mājas kompim ar vismaz reizi nedēļā jātiek, tā sacīt prom no acīm. Vēl būs Poters jaunais jāpalasās, patīk man biezas bērnu grāmatas, un Rasels un De Sads un Mana sirds tik balta un Anglju komunikativa gramatika un tas islandiesu krimi un...
Un vienu nedēļu uz akmeņragu prom, nez vai es varētu veselu nedēļu teltī nodzīvot, pa mežu un liedagu klaiņot, peldēties simtreiz dienā, pārtikt no velns vien zina kā, ne par ko nebažīties un veselu nedēļu neko nelasit, nu pilnigi neko. Interesanti, būtu jāpamēģina. Bīstami: ja nu iepatīkas, tad vajadzēs mainīt profesiju.
Eh, kas būs, būs... kaut kas jau būs, Šveiks, laikam, uz to pusi kaut ko muldēja. |
|
|