| |
[6. Jul 2005|09:25] |
Pašai sev par pārsteigumu labprāt iesaistos cibiņu diskusijās par valodu. Sen atpakaļ kādā lingvistikas enciklopēdijā izlasīju apgalvojumu, ka par valodu katram ir viedoklis, vienaldzīgo parasti nav. Atceros, toreiz nodomāju: nez, nez.
Visbiežāk sūkstāmies, nu kā tā var, nu kā tā var, bet, lai pamēģina tik kāds mūsu pašu runas ieradumus kritizēt.
Runātā vai neformālā rakstītā valoda ir tik krāsaina, raibu raiba, pārsteidzoša, reizēm kaitinoša, reizēm apbrīnas vērta.... prasīties prasās pētāma. Kaut vai cibiņu posti ar šamiem, jamiem, juzerpičkām un citām mīļām lietām. Zaļš ienācējs te reizēm var kā uz Marsa nonācis sajusties. Nu ja, kopienai neizbēgami savs socialekts veidojas, he, he. |
|
|