| Pīrāgam nabagam abi gali apdeguši |
[27. Jun 2005|09:20] |
Mazliet savādi atkal būt pilsētā, internetā, cibā.
Trīs dienas, trīs naktis Akmeņragā bezgalgaras un lieliskas. Jau gribu turp atpakaļ.
Cilvēki, tikko vēl sveši un neizprotami, bet izrādās varen sirsnīgi dīvainīši, ko gribētos satikt vēl citu gadu; saule un viļņi, pilnas kabatas akmeņiem un dzintara lauskām; ugunskurs un zupa no milzu katla; dziesmas, alus, degvīns, rums, atkal alus, tērzēšana un ķircināšana; vējš te no rītiem, te no vakariem; šaubīga telts, kas draud sabrukt uz galvas vai tikt aiznesta pa gaisu gaisiem, izrādās iztur pat riktīgu lietu; vecais labais ritenis, gan nabags mazliet sarūsējies pa liedagu šurpu turpu dzenāts; šaha spēle ar vecām figūrām, zole un uno, bērniem no 7 līdz 99 gadiem, lietum gar pakšiem grabinoties un jautrā kompānijā, izrādās tiešam labs laika kavēklis, pirms līst vēja un lietus plosītā teltī; un brīvība, brīvība :)))
Tik tie apdegušie degun un dibengali, tie gan varēja mazāk sāpēt. Varbūt tomēr vajadzēja ūziņas tai kāpā uzvilkt, vismaz viena vieta būtu balta un nesūrstētu.
Tādi lūk pigori.
Laikam jāsāk strādāt. |
|
|