| priecīgs prāts |
5. Sep 2007|23:02 |
Sen te nav būts, bet vajadzēja ieskriet un palielīties, Akmeņragā bij lieliski, vētra un dzintari it visiem draugiem, un gaidīšot mani atkal citu gadu, tas labi.
Bet vislabākais bij šīsdienas treniņš - skolotājs teju man vienai pašai. Ticiet man, tā bieži negadās, tā vispār nekad negadās.
Bij vēl kaut kas labs, ak jā, atradām darbā manuskriptu, ko turējām par neglābjami zudušu, arī tulkotāja bij tādās domās, te tas pēkšņi uzpeld kā dzīvs.
Un jūra bij vēsa un gluda kā spogulis. |
|