|
16. Mar 2007|10:15 |
dzīve uzņem apgriezienus - nu vismaz tāda sajūta. Gribas iet un darīt, ne tikai eksistēt un reflektēt. Aizvakarnakt, piemēram, trijos pamodos jau pilnīgi izgulējusies, pievērsos psihoterapeita daiļradei, vispār jau nav prāta darbs, jo pamazām pārņem sajūta, ka visas smalkās kaites un citas briesmas mīt arī manā galvā, bet neņemu pierē, jo dažiem no kādām izdodas tikt vaļā. Aizdomājos, ka sen nav teātrī ar meitēniem būts, un darbā rezervēju biļetes uz šīvakara Šmita izrādi, brīnumainā kārtā biļetes esot. Un tad vēl tai rītā biju uz baseinu, pa ceļam redzēju saullēktu virs Daugavas, drusku mani sanesa zem Vanšu tilta, darbā brīdi aizsnaudos pie kārtējā ceļotāja manuskripta, dabeidzu tomēr godīgi, bet diezko labs nav. Beigu galā nopirku alu un skatījos filmu, aizmigu ar Bolero ausīs un nupat derētu sākt beidzot strādāt.
Pēcāk braukšu uz Botānisko dārzu pēc citronkoka, man jau mūžību tādu gribas, ja nebūs pārāk dārgi, dabūs ij māsa, ij mamma pa kokam.
upd. Alņa istabā tagad augs citronkoks. Padomā tikai brālīt..
Un māšukam arī ir viens + acālija.
Ja vēl izrāde būs laba, nakts varēs nākt. |
|