|
4. Okt 2005|08:41 |
|
vakar pateicu skarbus vārdus. Esmu nesavaldīga mamma. Iznāk, ka neredzu labo, bet ārdos par bastošanu. Vieglāk būtu pievērt acis un neteikt neko, sak, kurš gan savlaik nav bastojis. Taču kā varu zināt, ka laikā apstāsies, saraus un viss būs štokos. Pats par sevi saprotams, ka meitēns to var, kā varēju es, jūs, gandrīz visi. Jā, gandrīz visi, tas mazliet biedē. Un konkurence tagad ellīga. Nākamreiz varbūt ar neko neteikšu, tad atkal dzirdēšu, ka māsīcām, tām gan ir forša stingra mamma. Nav viegli būt pareizai mammai, tā viš ir. |
|