|
8. Aug 2006|18:13 |
he, hē - Tejas iespaidā palūkojos uz savu rakstības stilu no malas:
bet = a;
gan... gan = i... i;
no = iz;
mazliet = drusku;
arī = ar;
taču = tak;
nezinu = nez;
esmu = iru, esu;
teikumi bieži sākas ar mazo burtu un beigās nav pieturzīmju;
daudz visa kā vienā teikumā sabāzts, komati pa vidu;
pretstati iecienīti, ar "toties" atdalīti;
lamuvārdu gandrīz nav, visādi "toč", "rullēt", "iemēģināt" u. c. biezā slānī sastopami;
vecišķu vārdu arī netrūkst - smeķis, beņķis, grāpis utt.;
šis tas no krievu, vācu, angļu leksikas, ne vienmēr korektā izpildījumā;
ne lirikas, ne poētikas, ne paradoksu, ne metaforu resp. nekā īpaši slikta vai laba, man vismaz tā šķiet.
upd. "nuja" pavisam piemirsu, tas man īpaši mīļš, pat zinu, no kā palienēts. |
|