|
Maijs 30., 2004
zjirafe | 15:42 - Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies jociigi.. girbaas mest visus pulkstenjus pret sienu, jo laiks iet uz priekshu briizjos, kad tam buutu jaapakaveejas.. ehh bet taipat laikaa, ja laiks neietu uz priekshu, tad buutu sasodiiti gruuti iztureet gruutos briizjus, jo tie vilktos veel simtreiz ilgaak.. nu neko man gribaas pateikt "PIEDOD" visiem tiem, kam vakar teicu nepelniitus vaardus vai ko aizskaaru ar saviem saapju pilnajiem tekstiem.. kaa jau teicu - vakar bija sevis zjeeloshanas vakars shodien buus sevis lutinaashanas vakars.. riit buus sevis aktivizeeshanas un motiveeshanas diena.. njaa es vairs nelietoju vaardu "sanjemties", jo esmu paaraak pieradusi pie shii vaarda.. es vienkaarshi esmu, vienkaarshi dziivoju..vadu savas dienas.. ir jaatiek valjaa no depresiiviem noskanjojumiem, jo taa es varu padariit sevi nevienam nevajadziigu.. unto jau es laikam negribu..kursh gan grib..
patiik man: "Nē, manis nav, es esmu izdomāts, No paša sākuma, līdz galam. Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts, Uz veselību iedzerot pa alam.
Nē manis nav, es esmu izsviedrēts No zemes dvēseles kā rasa. Es lūdzu jūs, viņš tiešām izdomāts, Tā atbildiet par mani ja kads prasa
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies, Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām. Un ļausim smagumam no sirds tad smiltīs izslīdēt kā zīdam, Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts, Par citu zilā debess klusē. Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķist Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav, es esmu izrunāts. No mutes mutē, tā ka mana Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds, Bet beigās tikai dziļa klusēšana."
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |