|
Maijs 30., 2004
zjirafe | 00:58 - ne iistaa vieta, ne iistais laiks ai. miilestiiba - kaa saals reetaa, kaa uzgruudiens uz asa stuura, kaa saspiezj roku, kad uz taas ir zilums, kaa liek smieties, kad luupu kaktinji spreegaa, kaa jaamirkshkjina acis, kad miezjagrauds tajaas, kaa jaadomaa, kad galva saap... kaa pastaigai uzkraasotas acis..un lietus liek tushai noteceet.. taa man lika sajusties shie vaardi, jo shovakar ir sevis zjeeloshanas vakars un gribaas, lai mani pazjeelo. Es nepaziistu to sajuutu, un ir jociigi buut taa viedoklja paarstaaveetaajai. taa viedoklja, kas pauzj domu - var buut skuupsti bez miilestiibas, sekss bez miilestiibas, jo taa izpauzjas vientuliiba un kaisle.. cilveeka dziivnieciskie instinkti..peec tuviibas, peec miiljuma, ko nevar rast nezinaamu apstaaklju deelj. jociigi..es taisiiju riktiigaako brainstormu ar tiem vaardiem, ko esmu mineejusi.. rakstiiju tieshaam visu, kas naaca galvaa.. un miilestiibas tur nebija. man negribaas atkal ljauties kaadam no kaisles paveidiem.. gribaas kaut vienreiz.. nu taa pa iistam.. driiz buus beigushies manis un chiyo saskaitiitie 7 meeneshi, ko nedriikstu gausties.. smiekliigi... ha ha jo patiesiibaa jau tieshaam bija taa, ka pagaaja meenesis un uzradaas veeleetais,..nja, vareetu teikt, ka tas bija tas, ko toreiz gribeejaas,bet nekas iists.. tikai fiktiivs un izdomaats.. maaksliigi radiits un aatri paartraucams... kaa silta elpa, ko uzpuush uz loga ruuts lietus laikaa rada papiiru visskaistaakajam ziimeejumam..un tad taas pashas rokas, kas visu radiijushas.. to vienkaarshi nodzeesh.. un tas ir paaraak vienkaarshi.. shonakt gribas uzkaapt uz manas guljammaajas jumta un uzprasiities zibenim, lai tas pameegjina. lai pameegjina man traapiit, lai pameegjina ar mani paspeeleeties, uz mani padusmoties.. es zinu - vinjsh netraapiitu.. jo vinjam buutu man jaapieraada, ka vajag gan dziivot, gan sapnjot,, hmm.. vai tik taa nebiju es, kas reiz teica - sapnjo!jo sapnji piepildaas.. un piepildaas jau arii.. bet ir taads likums, kas neljauj piepildiities sapnjiem, kas cilveekus dariitu laimiigus ilglaiciigi.. ejhh.. nav pienaacis laiks, ne tuvu nav pienaacis.. es veel jauna, man viss veel priekshaa... un jaa, es esmu apmierinaata.. es patiesiibaa nemaz negribeetu tagad taa.. kaut kaa, shaa taa.. labaak vienreiz.. tikai vienu pavisam iisto reizi.. un taapeec es nezinu, kaa tikt ar sevi galaa, lai nebuutu taadu pastarpinaatu reizju, kad vienkaarshi gribaas..kaadam nolikt galvu uz pleca vai aizmigt apskaavienos.. gribaas..skaistumu.. un nekad veel nav bijis skaisti.. ir bijis maaksliigi, ir bijis aatri, ir bijis rupji un nepatiikami un nozjeelojami.. un laimes mirklji bijushi iisi.. gribaas to sajuutu.. ka arii no riita arii vakaraa un pusdienlaikaa arii nakts viduu un zibenja speriena laika.. un briidii, kad nodziest svece un sapliist trauki, briidii, kad liist un briidii, kad smaidot seja savelkas grumbinjaas.. ka arii visos tajos briizjos tevi kaads miil. un nezinu, kaatikt ar sevi galaa, jo zinu, ka aizbraukshu ar vienu domu.. atkal jau.. ir iespeeja.. bet tas ir stulbi un nozjeelojami, jo shovakar apzinos, ka noteikti negribu taa... gribu buut vienkaarshs draugs visiem visiem..kas veelas... un taa taksh var tieshaam visu visu palaist garaam.. un arii tas, ka jebkuraa briidii var rasties sajuuta, ka shim aiz muguras sleepjas vinja baltais zirgs.. un tad peec stundaam 12 saprast, ka nav nekaa.. ka vinjam pat mazinja eezeliisha nav.. un man arii nav.. es smarzjas nelietoju.. varbuut taapeec. man ir paaraak daudz.. tik daudz dots, ka es nenoveerteeju. nemaz nespeeju noveerteet.. un taapeec mazliet ieniistu sevi.. es gribu iemaaciities.. iemaaciities noveerteet citus, sevi un to, kas man ir dots.. visas taas lietas, kas citiem liktu justies tik laimiigiem.. es gribu maaceet noveerteet... un gribu, lai kaads man to iemaaca. varbuut vajag, lai ir gruuti,... varbuut tad iemaaciishos priecaaties pa iistam.. nezinu pasaule ir valjaa, un es nezinu, pa kuraam durviim vajadzeetu diettajaa iekshaa. skatos uz to smaidu bildiitee un domaaju,..kaa taa var buut - nekaa.
|
Reply
|
|