reizēm rasa nenožūst - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Decembris 9., 2004


[info]zjirafe21:16 - vai kaads kaadreiz par mani taa priecaajas kaa ruukjis par Saules Kripatinju?
Jaa.. es reizeem baudu dziivi.. un ziniet, man ir prieks, ka man tachu noteikti buus,ko rakstiit sadaljaa: svariigaakie notikumi... un atzinjas izrakstiisim no kamieljainaa blocinja.

un vispaar..==> es vareetu nekashkjeeties vairs un smaidiit vairaak un teikt cilveekiem vairaak laba un nepiekasiities un saprast jokus un atkal smieties, izdariit to, ko uznjemos, sarunaat tikshanaas ar sen nesatiktiem draugiem, aiziet pakalj kartingu karteem, nopirkt kaadu daavanu, uzrakstiit kaadu veestuli,.. laboties un kljuut labaakai.

es te vakar taa bishku pareekjinaajos un sapratu, ka nav nemaz tik traki... buus jau labi :P

Es shodien mainiiju uzskatus par dazjiem cilveekiem.. nu ne pavisam radikaali, bet pastuumu malaa to iedomiibu..
ir diivaini - nav vajadziigs nekas cits, lai cilveeks buutu iedomiigs.. visi meedz buut iedomiigi: gan gudrie, gan maakslinieki, gan muuzikji, gan sanitaarie darbinieki, gan apkopeeji...
vieni iedomaajas, ka ir labaaki par citiem, jo aatraak reekjina, citi - taapeec, ka skaistaaki, veel citi - taapeec, ka dara to, ko neviens cits jau nesanjemas dariit... un taa taalaak.. mm

"veelos nomirt sev, atdot visu Tev, nomirt sev, visu Tev..."

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

> Go to Top
Sviesta Ciba