|
Aprīlis 17., 2004
zjirafe | 15:51 - kad skatās acīs kāds mazs meitēns reiz (pirms pāris mēnešiem) saskumis nāca mājās, lūkojoties zvaigžņotajās debesīs, un domāja - kāpēc tik skumji? ko darīt? kas ar mani notiek... tad jocīgas skaņas pavadīta debesīs tika pamanīta liddmašīna. un sekoja apņemšanās - es lidošu! Kad lidošu, es būšu laimīga! ;) Patiesībā vienīgais, ko gribēju Tev pavēstīt ir, ka 7.maijā es lidoju uz Sarajevu.. :) Un nezinu, kā tas tā sanāca, bet laikam vajag vienkārši ļoti gribēt.. Un patīkamākais bija kāda cilvēka vārdos, kad biju jau gatava sākt attaisnoties par visām tām nopietnajām lietām, ko daru..vinjsh pateica - nu jā, bet kaut kā jau tā Sarajeva ir jānopelna.. :) Es pati to nebiju iedomājusies...ir jauki cilvēki šai pasaulē.. vakar bija jauks koncerts..šodien sirsninja pukst lēnāk nekā aizvakar un aizaizvakar..kaut kas ir mainījies, kaut ko esmu sapratusi.. skumjas paliek, dusmas vairs nē..jo izrādās, ka, kad atrod pareizos dusmu iemeslus..un apzinās, ka patiesībā tur neko nevar mainīt..,ka jāmainās pašai, tad nu iznāk, ka patiesībā nav ko un par ko dusmoties.. es saņemšos, APSOLU! :) smaidi šodien arī vismaz vienu reizīti par mani.. skumji un vientuļi, bet...smaidoši :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |