|
|
|
Jūnijs 6., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zjirafe | 15:27 - pasleepies lietus saapees..
Mazais princis nosarka, pēc tam atsāka:
- Ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pietiek palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs. Tu saki sev: "Mana puķe ir kaut kur tur..." Bet, ja jēriņš apēd puķi, tad ir tāda sajūta, ka pēkšņi apdzisušas visas zvaigznes! Un vai tas nav svarīgi?
Viņš vairs nevarēja neko pateikt. Pēkšņi viņš sāka elsot. Bija uznākusi nakts. Es nometu savus darba rīkus. Man vairs neko nenozīmēja veseris, spītīgā skrūve, slāpes un nāve. Uz kādas zvaigznes, uz manas planētas Zemes, atradās mazs princis, kuru vajadzēja mierināt! Es paņēmu viņu savās rokās. Es viņu šūpoju. Es viņam teicu: "Puķei, kuru tu mīli, nekas nedraud... Es uzzīmēšu tavam jēriņam uzpurnīti... Es uzzīmēšu tavai puķei aizsargbruņas... Es..." Es patiešām vairs nezināju, ko sacīt. Es jutos ļoti neveikli. Es nezināju, kā viņam tuvoties, kā atkal viņam piekļūt... Asaru pasaule ir tik noslēpumaina...
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |