- 9.6.17 00:53
- un ta viņš ierodas un es tur izlāčoju savās aitas villas čībās, notašķītu plašķi vai kā tur to sauc, visa akrilā, bet baigā māksliniece taču, tamdēļ ar nevar sieties klāt tā un šitā. un ta viņš tur stāv, savās jaunajās tupelēs un tais smukajās biksēs, kuras, protams, es varēju uzslavēt tik šim prombraucot,kamēr es tur tāda un šitāda. tad tur pāris joki par un ap visādām ne(jēdzībām) un visa beigās, šis man dod maisiņu. es jau gribēju jokot, ka vai tad tur kakši iekšā, jo tas paskats tāds, kā no vecām, amerikāņu filmām, ka tur tos degošos kakmaisiņus uz lieveņiem atstāja visādi rajona puiki un ta bij baigi smieklīgi tur, bet tad es sapratu, ka viņš i parāķ šiks šodien, lai es te savā esamībā tik nesmieglīgi jokotu un tā vai šā vienīgā, kura tai situācijā smietos būtu es pati. un ta nespēj nociesties, ielien trjepjtelpā un ver vaļā ar tur šitais ten kamingss un es laimīgs, skrien augšā pa trepēm, pa otram galam zvana, lai palielītos un tad patīk, tad i priecīgs. un ta tagad sēž, priecājas, savā villainē ietērpies, lasa un ta tik būs. naksniņas.