pretruna starp ziemu un vasaru,

nacionālo un internacionālo, klavierēm un arfu, intuīciju un pieredzi

5/25/14 10:09 am - šī jau ir lieliska vasara

miera ielas vasarsvētki ir tā gada diena, kurā mana sezonālā vispatika transformējas sezonālajā ahujennatikā, lai kulminētu kā sezonālā pizdatika (atvainojiet, tāda mana poēzija)
visu dienu neko tā īsti nemaz nedarīju, tikai ēdu cukurvati, pirku niekus, smaidīju, auklēju mīļbērniņu, vāļājos zālē, vēlā vakarā atklāju, ka valmiermuižas frišu arī noteikti gatavo no spraita un alus un laima - tieši šādu koktēli man vakarā ielēja bārā, būs šīs vasaras dzēriens, tā jūtu. šodien nav paģiru, zāle ir zaļāka un debesis zilākas, nekā, piemēram, bija janvārī - kā nedzīvot priecīgam, kā var nelādēties baterijas, nekrāties pulveris

11/9/13 12:33 pm

ah, kas tas bija par brangu astoņdesmito diskaču - cik labi, ka es neatliku lielo tīrīšanu uz šodienu, pat ne daļēji, ne jau tāpēc, ka būtu drausma paģira, bet trakoti sāp kājas un vienkārši šī būs mana pirmā brīvdiena sev pašai un bez kādiem pienākumiem pa ļoooti ilgiem laikiem
bišķi gan jūtos kā bridžita džonsa, jo citiem cilvēkiem nepatīk ievērot dreskodus. toties dažiem patīk teikt, ka, zaķīt, tev būtu jākrāsojas katru dienu (es vakar tiku iepazīstināta ar acu lainera lietojumu). nēnēnē, kur tad paliek svētku moments un pārsteigums tad

gribētos vēl šovakar uz elektrisko diskaču depo, bet darbaļauži nevar vairs atļauties izlaisties divdienas pēc kārtas, civilvīrs arī nesapratīs, tāpat kā ne pārāk saprata, kas viņam šorīt guļ blakus, melnām actiņām un uzkasītu pačku, roberts smits, vai

10/5/13 11:36 am

nebiju bijusi depo gadus piecus, baigi kruta patiesībā, biju tik priecīga, tik priecīga, jutos kā izkāpusi no laika mašīnas
kājas no dejām arī nebija sāpējušas jau labu laiciņu - virtuvē jau mēs čībiņās diskojam, bet te nakts uz papēžiem
tagad tikai atiestatīt paģiras un laist uz reģioniem aplāpīties
īsāk sakot, tāda sajūta, ka man jau bijusi dzimšanas diena, godavārds

5/19/13 01:28 pm

m-ielas svētki bija tiešām brīnišķīgi, visu dienu – no vieniem dienā līdz vieniem naktī – gaidīju, kad kaut kas to visu sabojās, bet tā nenotika
un tas karstums ir tiešām seskīgs – visi cilvēki sasārtuši, iesvīduši un gurdeni kā nupat nokniebušies
saules baterijas uzlādētas pēdējās nakts duelim ar b/d

5/18/13 11:09 am

zaķusalas pļažiki un zinātņu akadēmijas skatu laukumiņš, un cepti baklažāni, un tveicīga nakts в мини-баре. tas viss pienākas cilvēkam, kam jau atkal viss ir visgatavākais no visiem, nelieši, sasūtījuši laikam tikai vakar vadītājam savus darbus vienlaikus un kopā, un pēdējā brīdī.

miera iela, tātad, un par savu visgatavāko darbu mēs domāsim rīt. pēdējā brīdī kā visi.

3/16/13 04:06 pm

diena pazaudēta, kā vecos laikos

2/20/13 11:38 am

diezgan forši dzīvot centrā, ziemas naktī pidžamai uzmest mēteli un aiziet pastaigā pēc cigaretēm, paņemot līdz dzīvesbiedru un pa ceļam iegriezties uz dzērienu kaņepē
beidzot romanķika mūsmājā
bet uz vasaru mums vajag, lai zaļš un arī ir, kur nakts vidū iet, un tas ir parks vai daugavmala, vai dīķis

8/6/12 11:44 am - maza, bezsakarīga atskaitīte

pamodos nogurusi, gulēšanas muskulis galīgi nav kačāts pa visām tām ukrainām, smirdīgiem ecolines busiem un labāmdabām.

dzīve rit tālāk, latviskāka, zaļāka, slapjāka, vēsāka un mazāk putekļaina, un visi, izrādās, sailgojušies pēc manis. kā, es kaut kur biju prom desmit dienas? es biju tikai vienu, bet garu, jo vai tad es varēju veselu nedēļu no vietas darīt vienu un to pašu: mirt no karstuma, sliktā dzeramā ūdens un draņķīgajiem ukraiņu smēķiem paslepen aiz hatas, katru dienu ēst vecmāmuļas boršču, arbūziņus un vakaros dzert mājas vīnu, peldēties ceturtajā dīķī, pašā bula laikā valkāties ar mammu krustu šķērsu pa mūsu mīļo, kaut pilnīgi atpalikušo šuļāvinu, un klausīties, klausīties, klausīties - pelēkā baloža dūkalēšanā, babuškas ļudas un babuškas gaļas dziedāšanā ar šaušalīgu bajāna pavadījumu ģeduškas vasjas izpildījumā, miljonsreižu dzirdētos mammas jaunības stāstus, kā arī babuškas spļetņās par šuļāviniešiem, spļetņas visas beidzās apmērām vienādi laimīgi: "viņa sajuka prātā, bet viņš pakārās."

kopumā esmu reāli ukrainā vīlusies, jo šis nav aprikožu gads, kā izrādās. šis patiesībā nav nekāds gads, neraža četros apgabalos, tāds ilgstošs sausums, kādu neatcerās piedzīvojušas deviņdesmitgadīgas tantes.

līdzatvesto vīnu es jau izdzēru, ko neizdzēru savā pavisam īsajā labādabā, to piebeidzu vakar, pienafestā (man vienmēr bijis labi bez satellites lv un viņiem gan jau, ka bez manis arī, bet koncērts vakar man patika, ai, nu man viss šobrīd patīk, sezonāli, zināt tak). toties es varu piedāvāt sālītu speķīti un paskatīšanos uz mani, iesauļojušos un noēdušos apaļu.

7/14/12 02:59 pm

nure, pēc visas nakts dejām bučoties visu rītu uz soliņiem - darīts. ne pirmais sirmais mats nepaguva iemesties.
par to, kur es, tāda riebīga vecene, to uzstājīgi jauko puiku likšu, es domāšu vēlāk. tagad ļaujiet man muļķīgi priecāties.
atbraukusi mājā, satiku mammu, kas gāja uz darbu. un pa ceļam - daudzus citus nabaga cilvēkus, kas gāja uz darbu.
tādas tās vasaras naktis pilsētā, garas un siltas.

7/11/12 12:31 pm - ieraksts, kuram es neticēšu novembrī

nesen kāds atgādināja, ka atnāks taču novembris, bet es šobrīd atsakos ticēt, ka kaut kas tāds dabā eksistē. eksistē tikai bruts, ciba, vasara pilsētā, pasaulē skaistākās kleitas un chinawoman. pēdējā tamdēļ, lai nekļūtu pārāk saldi, jo paģirām ir jābūt smeldzīgām, ne tā?

7/7/12 03:38 am

varbūt, ka nezināmas izcelsmes brendijs pa virsu man vienīgajai daudzsagādātajiem ališiem nebija labi, rīt tak baķkam lukašenko jābildē purns, bet naktspelde turpat zem salu tilta pa pliko (plafkas palika uz bagāžnieka) gan bija labi. brālēns laikam satraucās, ka noslīkšu, brauca līdz un pat cīgas, man, kaprīzajai, nopirka. būtu es viena, brauktu lucavsalas zaļajos dziļumos.
brālēn, brālēn, es tak dziļi nelienu nekad, tu tak zini, ka es tolkam peldēt neprotu.

7/1/12 08:17 pm - viss ir tik skaisti

tik traka diena, pamosties herviņzinkur, visi korī brēc, ka jābrauc uz jūru, ejiet dillēs, man vajag mājā, kompromisam - randiņš lucavsalā, ar riteni no centra uz māju, zibensškandāls turpat uz sliekšņa, ar paģirainu mammu uz lucavsalu pie paģirainiem biedriem (atradu leģendāro futbola laukumu), arbūzs, mamma nodzirda jauniešus ar sidriem, aliem, mēs vislaik rejamies, nu tā mīļi, ecējamies vai kaķējamies, kājām un ar visādām parpalām atpakaļ uz māju cept gaļas, tētuks kopš agra rīta dzer viskiju, galīgā hlamā, šitāds jāprezentē maniem draudziņiem, mamma arī labi aplāpījusies, suņi kvankšķ, viss tāds sutīgs, paši nekādi, diussestais brīvdienās normāli neiet, vedu eckurzijā uz bišumuižu, uz desmito džimbuli, tad atkal atpakaļ, un te nu es esmu, un viss kopā ļoti skaisti. atpūta tipa. jāpiezvana, jāuzprasa atsauksmes par trambuļa maršrutu, kā patika.
kamēr vakars bija nekāds, vākt visādus kājās nestāvošus pļēgurus, likās, tas nekad nebeigsies, redz, šodien beidzās ļoti skaisti.
gulēt, kaut tagad.

6/27/12 07:44 pm

gribēju teikt, ka nedēļas nogale pagāja diezgan līksmi, bet tad sapratu, ka otrdiena un trešdiena ne tuvu nav nekāda nedēļas nogale.
viss sasodīti labi, dzīve skaista, sidrs smeķīgs, priekšniecība - lieliska (o, kā pielīdu!), tādu riebīgu paģiru nav, bet, lai izstāstītu par to, kā mums šodien gaišā dienas laikā viens dzēris vecis kniebties piedāvāja, tur jāprasa palīdzība efkai, man aiz pārsteiguma viss aizmirsies. es tik atceros, ka ļoti tieši tas bija, apmēram "skatos, sēž divas sievietes pie galda, izdomāju, ka jāpiedāvā nokniebties", es iebrēcos "kaut puķes būtu atnesis!", un tad šis arī atstiepa pie galdiņa puķu kasti no kroga terases. ar alisītēm un kaut kādām jiptīgi zilām.

6/17/12 12:32 am

ak, cik tīģerlilijas bija burvīgas, tieši tik, cik es no viņiem gaidīju un pat mazliet vairāk. vakar nsrd tribjūtpasākums gan negaršoja tik labi kā alus litrīgās bundžās, ko rokās grūti noturēt, tāpēc jātukšo naski - rīta cēliens darbiņā bija viegli grūts. un, šovakar mājā ripinot, vardes daugavmalā kurkstēja tik dikti, ai, lauku romantika.
rīt, iespējams, aizšaus bērnības miliciju paklausīt un muzikālā nedēļas nogale varēs noslēgties.

5/1/12 11:47 am - banska bystrica - izklaide visām gaumēm un maciņiem.

vakar kopā ar poļiem eksplorējām bāru "jednotka" (jeb "nummmur viens"), kur alus maksā 70 centus, šņabis - 50. tā tik bija ekzotika, zaļi nopelējušas sienas un durvis izlauztas kā sievieš, tā vīriešmazmājiņā. pie vīriešiem - palikusi vien durvju apakšējā daļa, poļu džeki jutās kā īsteni kovboji, īstā salonā no īsta vesterna. sieviešmazmājiņā durvīs tieši jostasvietas augstumā - apaļš caurums, jo kabīnē nebija gaismas, un uz durvīm ar marķieri uzrakstīts "prasīt tualetes papīru pie bāra". varētu būt, ka kāds jokdaris uzķēpājis, bet diezgan varētu būt arī, ka nē. bufetniecei bija sudrabains... ēē, topiks?, ūdeņraža pārskarta frizūra, toties nebija visu zobu. bijām vienīgie apmeklēti un ļoti sirsnīgi apkalpoti, kundziņi tādi.
izdzērām pa vienam. pieredzei. vēl viens ķeksis sarakstā "kādos gaģušņikos tik nav iespējams dzert". fotoaparāta nebija, par laimi vai nelaimi.

4/11/12 11:18 pm

atjaunojam iesūnojušas tradīcijas - pirms eksāmena uzspļaut eksāmenam un pļaut rumu, hohõhõ.

p.s. pie visa vainīgi krievi, ņevinovataja ja, on sam prišol, rum, tobiš!

p.p.s. parubījās blakusgultā, sasedzu, pati nu mācīšos. rums ta man palicis, hehe.

2/25/12 02:24 pm

dārgie draugi, kur es vakar biju.
krutākajā. slovākijas. naktsklubā. "ministry". tepat, banskā, pat bratislavā nekā līdzvērtīga neesot.
mums ar baltkrievieti tur bija nozīmēts randiņš ar pārējo krieviski runājošo diasporu, čali no pīķera un vēl kādiem čmo. un tālāk seko stāsts, ko es no rīta jau slovākiski (!) apstāstīju serbietei, kārtīgi apsālot ar nepieciešamajiem "do piče" un "kurva".
stāsts principā ir par nesatikšanos. tas ir diezgan neizskaidrojami, jo tas šķūnis nav ne uz pus tik liels kā mūsu pašu esnšls, kurš salīdzinājumā ar šito ir kultūras pils. vislaik pie galveniem vārtiem turējamies, gaidot un gaidot, visas acis izskatījām, turklāt iesildīšanās štimmungs, stāvot divdesmit minūtes rindā, bija kur pačibējis, palicis vien aizkaitinājums. ieeja tur no sešpadsmit. jājā. man paties nošķita, ka daļa tur bija dzimusi jau šajā tūkstošgadē. meitenes izrādīja savus pirmos krūšturus un puikas - visādus tumsā zaigojošus aksesuārus, disko krosenes un visu ko tādu. uzsita nostaļģiju pēc laikiem, kad manas ukrainas sādžas kultūras nams aļa klubs vēl nebija pavisam sabrucis. publika mats matā, tikai ar to mazo atšķirību: federošuļāvinai šitāds kolorīts ir piedodams, federošuļāvina patiešām ir lauki.
ziniet, izturējām pusotru stundu, vienkārši stāvot un blenžot, un elpojot gaisu, piesātinātu pusaudžu vēlmes trahāties mazmājiņā. sacīsiet - varonība? nē, nē, ko jūs. ja šļuciņa vodkas tur nemaksātu divus oiro, stāvētu un blenztu, un elpotu to jaunību kauč līdz rītam. bet tā vietā aizdevāmies uz novu ponorku dancāt pa galdiem un noskalot šoku ar rumkolām pa tie paši divi oiro, bet tas jau ir cits stāsts.

12/31/11 11:34 pm

tā kā no rīta iznīcināju savus vīna pārpalikumus, tos izlejot atejā, tad šis ir pirmais jaunais gads, kurā esmu viena viena pati un kurā nedzeru. nūū, kopš vispār dzeru. rezolūcijas nav jāatliek uz rītdienu, esmu pret sevi šerpa un apsolos tāda būt visu gadu.

ā, un tiem, kas latvijā, laimīgu, laimīgu, man vēl pusstunda un varēs iet gulēt, bet ceru, ka jūs tagad līksmi dejat uz galda, dziedat karaokē abbu, dzerat šampanieti no smalkām dāmu kurpītēm vai apmierināti rukšķat rosolu bļodās, nē, nē, ko es runāju -

es ceru, ka katram no jums ir tas skaistais, tas jūsējais, pašu izvēlētais vienīgais un labākais jaunais gads. saļu!

12/29/11 08:28 pm

nu labi, pastāstiet, gudrinieki, kamdēļ tā: baltvīnu var izlakt kā tīro ūdentiņ, pusotru litru vakarā, bet sarkanvīnu iedzer div glāzītes un dulla, kas dulla? nu, nu?

12/29/11 07:10 pm

biju pastaigā, tērēt trūkstošo naudu, tad kafūzī pēc kapejas, nekādas kapejas - piestrēbos sarkana vīna, nopizģīju z-svētku rotu vienā krogā, tādu salmu čiekuru virteni, tagad nezinu, kur lai liek, ap kaklu, vai, vēl ar mammu tāda visa pālī parunājos, kādu stundu, nedacepu vistu, piedega karpeļi ----
karoče, dzērušam viss labi.
Powered by Sviesta Ciba