zirgs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
zirgs' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Saturday, October 20th, 2007 | | 12:36 am |
par nesastapšanos
ja tu esi ienākošais, tad es - izejošais, ja tu esi izejošais, tad es - ienākošais. | | 12:21 am |
par gastronomu
tas nav būtiski, bet tagad sakārojās gaļu, laikam organismā trūkst dzelzs, jo parasti gaļu diez ko negribas | | 12:20 am |
par seksuālo funkciju īstenošanu
Man stāv tikai tad,ja esmu iemīlējies. Nekad nav sagribējies vienkārši tā. Nē, kādas pāris zibšņi ir bijuši, bet.. Ir bijis tā, ka ieraugu kādu un uzreiz iemīļoju, bet ne iekāroju, un pēc kāda laika iekāroju arī, bet primārais, ka gribas viņu samīļot. Laikam nav kaut kas kārtībā man. Bet varbūt tieši tā, kā man, ir vislabāk. Vopšem pizģets. | | Friday, October 19th, 2007 | | 11:46 pm |
pilnai pseidolaimei pietrūkst zaļa salātlapa. ļoti, ļoti sakārojās apēst salātlapu, mmm, ņamm, a ņetu | | 11:43 pm |
un piepeši kļuva mierīgi, zinu, ka mānīgi, jo miers neatnāk, kad tam uzsvilpj | | 11:29 pm |
rezumējot, esmu sev par daudz, esmu šizofrēniski sapmumpurojies, bet manī pašā, citējot dziesmu, sapumpurots zars nezied | | 10:21 pm |
Ļoti sāp galva un kakls,bet tas jau tikai ķermenis. Reizumis gribas nomirt, reizumis tas ir vienīgais, ko gribas, taču brīži, kad esmu laimīgs, ka dzīvoju, ir biežāk. Galu galā arī asaras dzīvei piedien, nav taču nemitīgi smiešanās svētki. Es nesalūstu, tikai cietāks kļūstu, bet nāks diena,kad atkal kusīšu,no tā man neaizbēgt. Esmu banāls,un tas ir mans mierinājums, ja spēju atrast banalitātes,tad izturēšu. | | 10:05 pm |
Izrāvu interneta vadu,tagad ātri uzklabinu no telefona. Negribu rakstīt sms,kurām nepienāk atbildes, negribu skatīties vēstuļu kastītēs kā tukšās acīs. Nodošos pilnībā grāmatām. | | 1:56 pm |
sajūta, ka nāk virsū slimība. tā ir vienmēr, tiklīdz satrakojos, tā sāk sāpēt kakls. par galvu šaubu vispār nav. | | 10:46 am |
tikko nācu uz darbu, un varavīksni redzēju. pēkšņi sākās lietus, brīnījos, ka lietus var būt tik smalks, atgādināja tādu, par kādu latv.t.dz.teikts - "sidrabiņa lietiņš lija", es pat skatījos, vai tas nav sniegs, nē,lietus. pēc tam desertā varavīksne. prieks. | | 9:48 am |
Rudmatainie koki atbalsojas manī kā priecīgi šķindoša nauda. Rudens dārglietu lādīte. Tāpat kā tā lādīte, ko redz naktīs, lidmašīnai paceļoties vai nolaižoties,kad visas pērles un dārgakmeņi viz tumsā. | | 9:36 am |
'voltage dance steps' pa smadzeņu apvalku kā pa piedegušas tējkannas vāku. Es paklupis, tagad kūpu | | 9:33 am |
Man ir slima galva, pats gan diezgan vesels | | 9:32 am |
Esmu samierinājies ar draudziņu aiziešanu viņpus kalna,sašķaidījis ilūziju saldo 'graņonku',it kā būtu dabūjis sitienu ar elektrību pa ribstarpi,tāda mākslīgā defibrillācija,un viegluma vietā tagad ir smagums. Kamēr kauju savas iekšējās vistas, tikmēr pa vietējo ezeru peld trīs gulbji, ja varētu iegūt tādu mieru... | | 8:13 am |
atkal normāls esmu.
nevajag jaukt pazemību ar pazemošanos.
saulains rīts. ko gan vēl citu vajag, ja neko citu nevajag. | | 1:39 am |
Ēnu teātra dalībnieks. Bezpalīdzīga sajūta. Taču zinu,ka kaut kad,varbūt pēc gada,būs spārnišķības sajūta. Pagaidām rūgtums. Tagad pat ir tā,ka es būtu laimīgs,ja manis vispār nebūtu. Vai arī,ja es bērns būtu. Vai ja man bērns būtu. Citādi tik ļoti uz sevi centrējos,ka pazūdu tumsā. Man vajag kādu par ko drusku rūpēties. Kādu,kas nevienam nav vajadzīgs. Apčubinātos un apčubināmos nevajag. Vajag tādu,kas kā ielas kaķis. Atkal līst,bet nav neviena,ko glābt. | | 1:17 am |
ne jau mums labais tiek atņemts vai nedots. sliktais, nederīgais. vai arī atņemts tiek tāds labais, bez kura pats labāks kļūsti.
triviāli pateicu, bet tāda nu šī patiesība ir - vienkārša un garlaicīga. plakana un salkana. | | Thursday, October 18th, 2007 | | 11:23 pm |
klepus un kleperis. man uz acīm ir klapes.
dvēseles klepus, varbūt pneimonija. spļauju krēpas ar asins piejaukumu. izklepoju visu jaukumu, un rītdien rīšu strutas, vai arī raudāšu. | | 10:39 pm |
sen neesmu juties tik iztukšots kā šodien, un tai pašā laikā šis tukšums nav vis tukšums, bet negāciju gūzma. šķiet, ka esmu iestidzis purvā. esmu dūksnājā no kura nespēju izkļūt. turklāt, kā nenovelkama uzmava, uzklājusies un piesūkusies vientulības sajūta. nav neviena, pie kā es gribētu iet, negribu, jo neklausītos, negribu, jo tikai izliktos, ka klausās. ir tādas sievietes draudzenes, kam varētu iet stāstīt, cik viss ir slikti, bet kaut kā tā ir sanācis, ka dvēseles atraugas vien varu izklāt vīrietim, bet nav, šobrīd nav neviena tāda drauga. tie, kas bija, ir pazuduši miglā. tiem, kas it kā ir, jūtu, ka nevajag stāstīt. jūtu, ka esmu par daudz. tad jau labāk cibā. te vismaz klausās mistiskais NEVIENS. | | 10:19 pm |
izgāzu dusmas, un, dusmu tekstus pārlasot, mazliet kauns. bet nav jau no kaunēties. visi garāmgājēji.
vien pašam no sevis kauns. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|