un tad tapa kaķis

Sun, 20 Feb 2022 09:45:59 GMT

kurš vēl šodien jūtas vientuļi? kam vēl bez manis trūkst draugu? vajadzētu alternatīvu tinderim - frienderi

Thu, 29 Aug 2019 14:43:40 GMT

ķīmiķi, vai ir iespējama saindēšanās no dzīvsudraba plombām?

Thu, 22 Aug 2019 06:00:15 GMT

Es gribētu Latvijā izveidot domubiedru grupu vai asociāciju "Cilvēki ar miega traucējumiem" (vai tml.).
Kopš esmu saķērusi miega traucējumus (kā par laimi vai nelaimi, mani ļoti interesē arī medicīna/bioloģija) esmu uzrakusi milzum lielu daudzumu informācijas par miega patoloģijām. Tagad es apsveru iespēju pārvirzīt savas pētnieciskās intereses (aka mainīt dzīves jēgu) uz miega traucējumu pētīšanu.

Domubiedru grupā būtu aicināti visi - gan neiroloģisku, gan psihisku problēmu cilvēki. Miega apnojas cilvēki lai taisa savu asociāciju - neviena no miega patoloģijām nav garlaicīgāka par miega apnoju, un neviena no miega patoloģijām netiek tik veiksmīgi risināta. Vienīgā miega klīnika Latvijā, kurā veic polisomnogrāfiju (dažādu mainīgo (smadzeņu aktivitātes, miega fāžu, elpošanas, skābekļa līmeņa u.c.) mērīšanu miega laikā), uzņem tikai apnojas pacientus! Vai nav netaisnība?

Bezmiega māktos pa taisno sūta uz psihoterapiju / kognitīvi biheiviorālo terapiju / sēdina uz antidepresantiem. Izmēģinot katru atsevišķi, es saprotu, ka izpratne par bezmiegu vēl joprojām ir bērna autiņos.

Thu, 15 Aug 2019 09:22:43 GMT

kura ir vislabākā zobārstniecības klīnika Rīgā?

Tue, 30 Jul 2019 07:37:13 GMT

kā kvēls The Lion King fans (no galvas zinu visus dialogus, dziesmas utt.) varu teikt, ka jaunais Karalis Lauva ir sūds - 94. gada multenes kopija, tikai apgraizīta, ar pievienotiem ne-oriģināla dialogiem (kuri piedeva tikai banalitātes devu), nedabiskas balsis, kas negāja kopā ar tēliem (izņēmumi - Timons un Pumba). laba datorgrafika, tas gan, bet pie dabas pietuvināto tēlu un oriģinālās multenes emocionalitāte vispār negāja kopā

ja skataties, tad nosponsorēt iesaku tikai savu laiku, lai nokačātu torentu

Sat, 27 Jul 2019 08:43:17 GMT

vai Rīgā kaut kur notiek meditācijas grupu nodarbības? vai kaut kas tajā virzienā (ne sporta joga)

Sat, 18 May 2019 18:56:06 GMT

šovakar jewrovīzijā jābalso par Islandi
https://www.youtube.com/watch?v=U1HNhA-7OEU

Fri, 10 May 2019 10:20:54 GMT

pasaules karte ar visām metāla grupām
https://metal-map.com

Tue, 07 May 2019 09:27:15 GMT

iesaku šo podkāstu (kāds ir latviskais termins?) visiem mediķiem un veselības frīkiem: https://peterattiamd.com/podcast/

Tue, 07 May 2019 07:30:52 GMT

es izdomāju, ka rakstīšu blogu, kura domēna vārds būs fentanils.lv

Sun, 05 May 2019 08:43:09 GMT

Es vēlos kaut ko saprast par Latvijas medicīnas sistēmu no iekšpuses. Kādi spēlētāji ir Stradiņi, 1. slimnīca, Austrumu slimnīca, VC4 utt.? Vai tie visi savstarpēji ir konkurenti? Un vai speciālistus labāk meklēt privātajās klīnikās?

Mon, 29 Apr 2019 14:50:19 GMT

tikko atcerējos, ka mopsis, ar kuru kādreiz dzīvoju kopā, dažreiz aiz prieka, kad kāds atnāca mājās, izvēmās

varbūt tāpēc man gribas vemt, kad kāds atnāk mājās?

hipohondrija

Fri, 26 Apr 2019 13:43:51 GMT

pēdējās dienās prātoju - kā atšķirt prāta radītus simptomus no īstiem simptomiem?
daudziem simptomiem var būt psihisks cēlonis, tādiem kā reiboņi, tirpšana, neiralģijas, miega problēmas, sāpes, you name it
vajag izstrādāt kādu algoritmu, kas ļautu parastajam mirstīgajam saprast, kurā virzienā doties pēc palīdzības - pie onkologa, uz meditāciju vai pēc pāris aliņiem

Fri, 19 Apr 2019 08:17:19 GMT

kur Latvijā apgūt japāņu valodu / kultūru?

Taizeme: Bangkoka un Puketa

Thu, 11 Apr 2019 13:43:58 GMT

Biju ceļojumā uz Taizemi no 25. marta līdz 7 . aprīlim.
Vēlos veikt piezīmes, kuras man pašai šķita interesantas.

Ceļojuma plāns:
1. lidmašīna: Rīga - Maskava - Bangkoka
2. 2 naktis Bangkokā, lai atvilktu elpu pēc garā un nogurdinošā ceļa
3. lidmašīna: Bangkoka - Puketa
4. ~8 dienas Puketā
5. bezplāna ceļošana Puketā, kas izvērtās dzīvošanā šajās vietās - Yanui, Patonga un Kata.
6. Puketa - Bangkoka
7. 3 naktis Bangkokā
8. Bangkoka - Maskava - Rīga

Lidojums gan turp, gan atpakaļ ir visai mokošs, jo ir garš un uz 10h esi ieslodzījumā mazā telpā ar citiem pasažieriem un stjuartiem, kuru sejas brauciena laikā jau sāk šķist familiāras. Visu mokošāku padarīja darīšana ar Krievijas kompānijām (konkrēti - Aeroflot). Aeroflot'am piemīt bezatbildības garša (visos avotos bija norādīti dažādi ielidošanas laiki Maksavā, kas varēja beigties ar pārsēšanās lidojuma nokavēšanu, kā arī mūsu čemodāni pie mums nonāca tikai nākamajā dienās (man vēl pietam bija jābrauc uz muitu (kā izrādījās, manā čemodānā nebija nekā aizdomīga))).

Ielidošana Bangkokā vienmēr ir termošoks - tu ievelc Bangkokas gaisu un nesaproti, kāpēc nav atvērti logi un tad pamani "wait, logu nemaz nav, jo esmu ārā. Fuck."
Termošoks pāriet ātri un Bangkokai piemīt pat patīkama tropu smarža - tāda mitra, gluži kā tropu namā. Tomēr ir karsts un ar sirds problēmām tur atrasties nebūtu prātīgi.

Bez visa garā un mokošā ceļa vēl bija jāstāv garā rindā pēc vīzas.

Pirmā viesnīca Bangkokā bija pārsteidzoši glauna. Mūsu numuriņš atradās 22. stāvā, logus atvērt nevarēja. Suicide prevention? Kaut kādā 36. stāvā atradās sky pool (debesu peldbaseins) vārda tiešā nozīmē. Baseins atrodas ārā un var redzēt visas pilsētas panorāmu - baseinam bija stikloti sāni un tam nebija norobežojošās malas, tikai caurspīdīgs stikls, caur kuru var redzēt pilsētu. Skaisti.

No savas stacijas devāmies uz Siāmu, lai izmainītu naudu kādā maiņas punktā, kur ir 7 metrus gara rinda. Pieļauju, ka tas bija izdevīgs punkts, lai gan uz kādiem 1000 eiro tāpat sanāca zaudēt apmēram 30-40 eiro.

27. martā lidojām uz Puketu. No Puketas lidostas ar taksi devāmies uz salas pašu apakšu, kas bija kāds stundas brauciens ar taksi. Takši mums par pārsteigumu Puketā bija ļoti dārgi, Eiropas cenas vai pat augstākas kontrastā ar Bangkoku, kur var vizināties stundu pa sastrēgumiem un izbraukt cauri puspilsētai, samaksājot vien 3-4 eiro.

Puketā nonācām savā pirmajā viesnīcā. Tā atradās Rawai, pie Yanui beach. Tas bija šoks pirmajā brīdī, jo ieraugot Bangkoku, mēs burtiski nonācām kaut kādā čuhņā vai džungļos. Tagad atceroties, tur patiesībā bija ļoti jauki, klusi un mierīgi. Uz tuvāko ciematiņu bija jāiet kādas 20 min ar kājām pa ielu, kur nav norobežojuma gājējiem un gājējus tur prakstiski neredzēt, jo visi brauc ar močiem. Visa satiksme notiek otrādi - stūres otrajā pusē, ielas iet otrādi. Nevaru iedomāties sevi sēžam un moča un jūtoties droši braukt pa satiksmi, kur viss ir otrādi.

Mums bija jauka, savdabīga viesnīciņa ar skatu uz semi-džungļiem - kaut kādiem vareniem zaļiem krūmiem un palmām. Tur mudžināja kaut kādi nedzirdēti putniņi un ķirzakas.
Pludmale bija izsmiekls - it kā piemīlīga, bet pārāk maza, tur nebija kur patverties no citiem tūristiem.
Toties šajā rajonā bija vislabākais masāžas salons - interjers un personāls bija perfekti un profesionāli, par katru sīkumu bija padomāts un, lai cik salonos mēs turpmāk nebūtu bijušas, nekas nepārspēja šo pirmo pieredzi.

Pēc divām aizvadītām naktīm Rawai devāmies uz Patongu. Ierašanās tur bija kārtējais kultūršoks - esot Yanui, šķita, ka visa Puketa ir tāda mierīga, zaļa vietiņa, veikalus te var izskaitīt uz pirkstiem un kopumā ir tāds čill spots. Patonga nogāza gar zemi - lielpilsēta ar 10 000 veikaliņiem, milzu satiksmi, burziņu, netīrību, trokšņiem, skaņām un tūristiem. Neko tādu nebijām gaidījušas.
Pa dienu paēdām lieliskā japāņu restorānā un vakarā devāmies vazāties. Pilnīgi nejauši nonācām Bangla Road, par kuru nemaz iepriekš nenojautu - kādu puskilometru gara gājēju iela ar striptīzbāriem, klubiem, prostitūtām un visādiem savādiem perversu šovu piedāvājumiem (piem., Ping-Pong show). Kārtējais kultūršoks, jo impulsi uzbruka no visām pusēm - no katra bāra skanēja skaļa mūzika, ik uz soļa kāds izlec ar savu seksa šova piedāvājumu vai prostitūcijas pakalpojumiem utml. Cilvēku burzma bija tik milzīga, ka izejot ārā es jutos laimīga, ka esmu tikusi ārā. Pāris dienas vēlāk mēs atkal tur nonācām, kad jau bija mierīgāks un es varēju safotografēt daudz interesanta materiāla.

Dienu vai divas vēlāk aizbraucām ekskursijā uz Phi Phi salām, jo vienkārši bija jāaizbrauc kādā ekskursijā un radošā domāšana negribēja piepūlēties, tāpēc paņēmām vispopulārāko galamērķi.
Tas bija interesants, it kā eksotisks, tomēr vareni banāls izbrauciens, jo Phi Phi salas ir nodrāztas līdz nelabumam - pati sala bija garlaicīgākā no visiem apskates objektiem, kas bija līdz tai. Puse dienas jūrā tiešos saules staros beidzās ar nāvīgu apdegšanu, ādas svilšanu un lobīšanos. Nākamajā dienā man bija čūlas uz sejas. Ekskursija kopumā izvērtās par pieredzi, bez kuras mierīgi varēja arī iztikt, bet toties ir dažas tīri ok fotogrāfijas un ievilkts ķeksītis.
Ja tev neinteresē absolūti banālas fotogrāfijas Instagram profilam, izlaid šo apskates punktu.

Patongas šoks, burzma un kaut kas pretējs sākotnējai vēlmei "mierīga pludmale ar palmu un kokteiļiem" noveda mūs Kata Yai pludmalē, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu Patongai un Yanui, tādā kā pakalnu ielejā. Un nonākot tur, mēs sapratām, ka esam atradušas zelta vidusceļu - daba apvienojumā ar mazpilsētiņu un veikaliņiem, apvienojumā ar foršu pludmali. Viesnīca bija lieliska, tieši tas, ko meklējām. Jau sadegušas, tomēr ķērām pēdējos saules starus (patiesībā atvairījām - es jau grasījos ņemt lietussargu, lai varētu iet pastaigā pa pilsētu), izbaudījām jūru, kurā bija milzu viļņi un sērfotāji.

Tomēr dzīve vienmēr pamanās piespēlēt izaicinājumus, jo šajā dzīvē "happy ending" nepastāv un dienā, kad mums bija jālido atpakaļ uz Bangkoku, es saindējos ar ēdienu vai dabūju vīrusu (kas to lai zina). Līdz Bangkokai tikām veiksmīgi un pat līdz viesnīcai, bet ienākot viesnīcā es jutu, ka būs sūdi un ļaunākais bija tikai priekšā. Pa pusei negulēta nakts, panika, vemšana, nerimstoša slikta dūša - tāda bija pirmā nakts. Otrajā dienā es vairs neko neēdu, bet trešajā atļāvos ieēst brokastis un tas beidzās ar otru vemšanas kūri, ārprātīgu paniku (man sirds dauzījās 120-130/min miera stāvoklī naktī). Tikai pēc astoņām dienām man ir kļuvis labāk ar cerību, ka tas ārprāts vairs neatgriezīsies, jo ar šo vīrusu man nācās lidot no Bangkokas uz Rīgu un muļļāties pa lidostām. Tas absolūti nebija tas, ko vajadzēja, bet labi, ka saindēšanās nebija notikusi agrāk, tad ceļojums būtu sačakarēts.

Ar visu nelabumu mēs tomēr varējām kārtīgāk apskatīt Bangkoku, pabūt Bangkokas prostitūtu kvartālā, Wat Arun templī, dažos labos un ne tik labos iepirkšanās centros, iegūt daudzveidīgu pieredzi ar taksometru šoferiem (katrs otrais centās būt appisējs savā unikālajā veidā).

Tomēr viss, ko man pēdējās trijās dienās gribējās, bija būt mājās un tur esmu nonākusi, pie miera, ar brīvu pieeju pie ārstiem, zālēm, savām baktērijām un saprotamā ēdiena. Divas nedēļas lika noilgoties pēc vienkārši maizes un kartupeļiem un latviskās vienkāršības un tīrības.

Es vēl tagad veseļojos un, ja man kāds jautātu, vai es gribētu braukt uz Taizemi vēlreiz, es droši vien teiktu nē, jo saķert hui zin ko ir ļoti vienkārši un savu ceļojumu padarīt par elles mocībām var ar vienu maltīti.
Bija raibi, tik pieblīvētas divas nedēļas man ilgi nebija bijušas un šāda eksotika ļāva atbrīvoties un ikdienas prāta cikliem un ikdienišķajām problēmām.

Sat, 13 Jan 2018 11:07:52 GMT

es vakar naktī domāju un aizdomājos līdz domai - kur palikusi maize "ķieģelis"?
vai jums ir kādas idejas? tā taču bija burvīga un parasti arī lēta maizīte

beer buddy

Mon, 06 Nov 2017 19:47:17 GMT

esmu domājusi par to, ka vajadzētu ieviest tādu iepazīšanās portālu, kur nevis meklē sev seksa/dzīves partneri, bet vienkārši čomu
čomu, ar ko papļāpāt un iedzert aliņu
teiksim, man trūkst draudzeņu, ar kurām aiziet, teiksim, uz koncertu vai bāru
varbūt kaut kur kaut kas tāds jau ir kaut kādā formā?

Sat, 18 Mar 2017 11:31:24 GMT

ko darīt, ja gribas nomirt?

labākais no metallicas

Fri, 24 Feb 2017 16:49:13 GMT

dzeru vīnu un nostaļģijas dūmakā atcerējos par šo
nu wow
fade to black

lai dzīvo nāve

Tue, 14 Feb 2017 18:42:24 GMT

priecīgu valentindienu un laimīgu jauno gadu

valentīndiena

Tue, 14 Feb 2017 18:36:10 GMT

ēdu ķiplokus un klausos metālu

esmu tikusi pie savas dzīves filosofijas

Sat, 11 Feb 2017 11:49:34 GMT

proti - dzīves jēga ir kaifs
ir jākaifo no visa, ko dari (arī sēžot uz poda)
patīk brīvo laiku pavadīt rēķinot vai lasot par uzturu? aidā, padari to par savu profesiju
patīk izmēģināt jaunus dragus un klausīties muzonu? dari to! patīk masturbēt? aiziet!
nav jēgas ciest
tikai, ja tev no tā nav kaifa

Thu, 09 Feb 2017 21:42:49 GMT

Batushka, reliģiskais black/doom metāls
šie būs Zobenā un Lemesī vasarā
ir nice
Liturģija

Veidenbaums rados

Thu, 09 Feb 2017 11:19:06 GMT

Tikko es saņēmos un pazvanīju vecmāmiņai, pirms viņas laiks iztecējis, lai noskaidrotu, kas īsti man ir Eduards Veidenmbaums.

Pirms pārdesmit gadiem manu vecvecmāmiņu un viņas brāli uzaicināja uz Veidenbauma muzeju, kur tika atzīmēta jubileja vai kaut kas tamlīdzīgs. Tika saaicnāti visi daudz maz tuvākie radi. Hincenbergi bija vieni no tiem. Cik nopratu, ar šo viņi paši uzzināja, ka ir rados šim skumjajam latvju dzejniekam.

Tātad: Veidenbaums man ir vecmāmiņas tēva tēva mātes māsīcas dēls. Citiem vārdiem - manas vecvecvecvecmātes māsīcas dēls.

Vārdu sakot, interesants fakts, ar kuru palielīties.

Tumsa un migla
Pasauli sedz,
Mūžīgas rūpes
Dzīvē tik redz.

Velti ir strādāt,
Veltīgs ir darbs,
Galā tak zemē
Grauž tevi tārps.

Laimības sapņi –
Blēņas un nieks;
Nava virs zemes
Sagaidāms prieks.

Ciešanas, sāpes
Sirds tikai jūt,
Nolādēts liktens
Cilvēkam būt!

Tue, 31 Jan 2017 17:06:54 GMT