February 9th, 2017

• Veidenbaums rados
• 2/9/17 12:43 pm
• Tikko es saņēmos un pazvanīju vecmāmiņai, pirms viņas laiks iztecējis, lai noskaidrotu, kas īsti man ir Eduards Veidenmbaums.
  
  Pirms pārdesmit gadiem manu vecvecmāmiņu un viņas brāli uzaicināja uz Veidenbauma muzeju, kur tika atzīmēta jubileja vai kaut kas tamlīdzīgs. Tika saaicnāti visi daudz maz tuvākie radi. Hincenbergi bija vieni no tiem. Cik nopratu, ar šo viņi paši uzzināja, ka ir rados šim skumjajam latvju dzejniekam.
  
  Tātad: Veidenbaums man ir vecmāmiņas tēva tēva mātes māsīcas dēls. Citiem vārdiem - manas vecvecvecvecmātes māsīcas dēls.
  
  Vārdu sakot, interesants fakts, ar kuru palielīties.
  
  Tumsa un migla
  Pasauli sedz,
  Mūžīgas rūpes
  Dzīvē tik redz.
  
  Velti ir strādāt,
  Veltīgs ir darbs,
  Galā tak zemē
  Grauž tevi tārps.
  
  Laimības sapņi –
  Blēņas un nieks;
  Nava virs zemes
  Sagaidāms prieks.
  
  Ciešanas, sāpes
  Sirds tikai jūt,
  Nolādēts liktens
  Cilvēkam būt!
• 0 commentspamuldēt

• 2/9/17 11:42 pm
• Batushka, reliģiskais black/doom metāls
  šie būs Zobenā un Lemesī vasarā
  ir nice
  Liturģija
• 0 commentspamuldēt