7. Decembris 2010

• Nr.10
• 7.12.10 14:51
• Būtībā - klusā ziemas dziesma. Katram tā skan citādāk, un tieši ejot pa sniegu un klausoties šajā baltajā dziesmā, rodas svētlaimīga, mierīga noskaņa. Vismaz man. Tad ir sajūta, ka kāds maigi soļo aiz Tevis, nevēlot ļaunu, bet gan svētījot un sargājot. Gribas baltu rītu un baltu vakaru zem dzidri zvaigžņotām debesīm. Un zvaigžņu būtu tik daudz, cik sapņu, cik neizteiktu vēlēšanos.
• 0 pēdas..pēdas sniegā

• Nr.11
• 7.12.10 19:02
• " ...Nekad neiemīliet savvaļas radību, mister Bell! ..... Jo vairāk tos mīl, jo stiprāki tie kļūst. Līdz kādu dienu kļūst tik stipri, ka aizbēg mežā. Vai uzlaižas augstā kokā. Tad vēl augstāk. Tad debesīs. Tā beigās iznāks, mister Bell, ja iemīlēsiet savvaļas radību! Kādu dienu jūs paliksiet tukšām rokām, skatīdamies debesīs."
  " .........Un tici man: labāk raudzīties augšup debesīs nekā tur dzīvot. Tās ir tik plašas un tukšas...Pērkons atbalsojas un noklust... viss pazūd bez pēdām."
  /T.Kapote "Brokastis Tifanijā"
  
  .patiesi, - kā ir vieglāk, - raudzīties debesīs, vai arī tajās dzīvot?
• 1 pēdas..pēdas sniegā