ziloniits' Friends [entries|friends|calendar]
ziloniits

[ website | Friends ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[18 Feb 2018|10:25am]

chimera
/lasot cibas lentu/

man, btw, "ar pliku peteni pa rajonu" likās viena no visjaukājām stilizācijām visā filmā. vienmēr esmu apbrīnojusi "žirafes" spēju, esot seksam veltītam žurnālam, līdz pat pēdējai lappusei palikt absolūtam antiseksam. daudzu gadu garumā žirafe iedvesmoja un iedvesmo mani uz līdzīgu radošo darbību mājas apstākļos. šorīt pat radās metafora "badainais burkāns".
post comment

[17 Feb 2018|04:15pm]

chimera
tikai 30+gados, lasot sūdliteratūru, uzzināju, ka a) ir tāda lieta kā thigh gap, b) tas ir kaut kas, uz ko tiekties.

jāsaka gan, ka ne tad, kad svēru 45 kg, ne tagad, kad sveru nepilnus 10 kg vairāk, nekāda cisku plaisa man nav novērota.
4 comments|post comment

[17 Feb 2018|02:49pm]

chimera
/pēkšņi ienāca prātā/

What is the feminine version of ‘macho’ or ‘machismo’?

-I am hesistant in suggesting 'womacho' or more simply 'wocho', but I have done!

-Maybe this covers what you seek: Superwoman.

https://english.stackexchange.com/questions/260921/what-is-the-feminine-version-of-macho-or-machismo
2 comments|post comment

Pluss, mīnuss nulle [16 Feb 2018|10:49pm]

dinciite
Šajā semestrī piektdienas man ir dienas, kad sēdēt pie maģistra darba. Vai sakārtot istabu, pārbīdīt mēbeles, uzcept kūku vai darīt jebko citu, lai par maģistru nebūtu jādomā. Šodien pēc nelieliem istabas labiekārtošanas darbiem ķēros vērsim pie ragiem. Tagad beigās šķita, ka pat kaut kas sāk virzīties vēlamajā virzienā. Tikai pie mana darba vadītāja ir tā - ja kāds uzdevums skaisti sanāk, tad ir vērts meklēt kļūdu. Atradu.
post comment

Turpinājums par auto [15 Feb 2018|09:28pm]

dinciite
Servisu atradu ātri. Ilgāk bija jāmeklē, kā pie viņa piekļūt, jo šis kā cietoksnis - no vienas puses dzelzceļa aizsegā, bet pie pārbrauktuves gājējiem vieta nav iedalīta.
Tiku vaļā no naudas, toties autiņš tagad murrā labsajūtā. Pilnīgi cita braukšana.
post comment

[15 Feb 2018|11:10am]

chimera
man gandrīz nekad nav skumji*, bet visai regulāri ir dusmīgi, līdz pat niezošām dūrēm.

*divas reizes mūžā esmu spiedusi asaras, jo tā vajag: pamatskolā ar druškām titānika seansa laikā un vienās bērēs. ja vajag, tad vajag.
10 comments|post comment

Auto [14 Feb 2018|05:28pm]

dinciite
Beidzot saņēmos aizvest savu braucamo uz servisu. Bija sarunāts, ka es atstāšu tur līdz rītdienai.
Uzzināju, ka ne visas Rīgas daļas ir tik ērti sasniedzamas ar sabiedrisko transportu kā manas mājas un darbs. Un ne visās Rīgas daļās ir tādas ekstras kā trotuārs. Vairāk kā pusstundu meklēju pieturu, lai brauktu uz mājām. Nez, cik ilgi rīt būs jāmeklē pats serviss?
2 comments|post comment

[14 Feb 2018|11:39am]

tvarj
Mr Page un man savienība neizdevās un laikam labi vien ir.
bet tas nemaina to, ka režīma uzturēšanai un drusku papildus ienākumiem man gribas kaut ko padarīt.

un man tiešām ir sajūta, ka TAS tūlīt tūlīt atnāks, tuvākajos divos mēnešos. esmu priecīga un gaidu, aktīvi apviļāju prātā savas idejas un turu acis vaļā.
post comment

[14 Feb 2018|10:10am]

chimera
indiešu labākajā seriālā punar vivah, ko nespēju aizmirst vēl šobaltdien, džeks valentīndienā sagādāja sievai pārsteigumu, izpušķojot visu māju as in no griestiem līdz grīdai ar diskobumbām un dažādu kalibru un materiālu sirdīm, bet pašā pēdējā istabā sveču gaismā viņu gaidīja viņas mīļākais ēdiens: sēņu pica!

klau, ko televizeja rādīja šajā dienā, kad vēl nebija titānika?
2 comments|post comment

[13 Feb 2018|04:09pm]

tvarj
vēl esot Londonā ļoti gribējās uz Berlīni. galīgi nav mana pilsēta.
1 comment|post comment

[13 Feb 2018|10:24am]

chimera
ziloņi ir feikie vegāni - satelītnovērošana uzrāda, ka tie mēdz našķojoties postīt putnu ligzdas un uzkost olas un pat mazos putnēnus.
3 comments|post comment

Ejam ārā! [13 Feb 2018|07:45am]

dinciite
Pieturās tagad ir viena reklāma, kur smaidīgs meičuks ārā, ziemas dienā sajūsminās par krītošo sniegu. Un ko tas reklamē? Internetu un televīziju. Hmm... Tas ir “zini, no kā atsakies” vai kā?
post comment

Sarežģītais cilvēks [12 Feb 2018|09:44pm]

dinciite
Ak... Tik bezpalīdzīga sajūta, kad tu saņem ziņu, gribi atbildēt, bet nav ne mazākās jausmas, ko teikt. Un liekas, ka atbilde tiek gaidīta, kaut arī nav jautājuma.
post comment

[11 Feb 2018|11:19am]

chimera
patīk baidīt m., rādot, kā māku stūrēt bez rokām.

vienojāmies, ka, ja nomiršu pirmā (nav obligāti saistīts ar rindkopu augstāk), viņš varētu izvārīt manu galvakausu un piedalīties ekstrasensu cīņās. galvaskauss, ar kuru strīdēties ir bezjēdzīgi!
3 comments|post comment

Matemātiķiem ir daudz problēmu [10 Feb 2018|11:41am]

dinciite
Mana atgriešanās LU ir tāda smieklīga padarīšana. Jautrība sākās jau ar pieteikšanos. Izdomāju iet uz maģistriem kaut kā pēkšņi. Vasarā mājās skatījāmies seriālu, kur bija pieminēta viena no neatrisinātajām matemātikas problēmām. Dažas dienas vēlāk ar draugiem braucu uz Mazirbi. Runājām par studijām. Viena meitene stāstīja, cik LU ir draņķīga mācību iestāde. Nevarēju piekrist, jo nupat biju ieguvusi ne visai nopietnu IT speciālista papīru ne visai nopietnā mācību iestādē, kur kvalifikācijas darba fonts svarīgāks par saturu. Tur mācoties, man ļoti pietrūka LU akadēmiskā pieeja un kvalitāte pašos pamatos. Katrā ziņā Mazirbe ir tālu, ceļš ir ilgs. Iegāju LU lapā un sāku skatīties, ko viņi labu piedāvā. Tieši varēja pieteikties maģistros. Kad atgriezos Rīgā, sameklēju dokumentus un gāju pieteikties.
Dāmai, kas pieņēma pieteikumu, pirmkārt jau nepatika tas, ka es nāku vienā no pēdējām dienām. Tad, kad saprata, ka es esmu beigusi LU, bija nākamais pārmetums - kāpēc es vispār nāku ar papīriem, nevis piesakos caur internetu. Savaldījos un pieklājīgi atbildēju, ka beidzu sen, pa to laiku daudz kas mainījies. Tad viņa sāka skatīties manus dokumentus, ieraudzīja atzīmes un vienā mirklī pārvērtās par citu cilvēku. Manā priekšā sēdēja laipna, draudzīga dāma, kas ar lielu prieku vēlējās ierakstīt mani visos sarakstos. Šis mani pārsteidza, jo es neesmu nekāds ģēnijs, kursā nekad neesmu bijusi pirmā. Katrā ziņā tā es nonācu atkal studenta statusā.
Pirmais semestris bija pamatīgs pārbaudījums. Jau kopš septembra domāju, ka iešu prom statistikas dēļ - neko nejēdzu pašā priekšmetā,bet jātiek galā ar 10 mājasdariem, kas jātaisa divās programmās, ko redzu pirmo reizi. Septembra beigās izrādījās, ka man ir piešķirta stipendija. Tas bija labs iemesls cīnīties vismaz līdz sesijai. Kaut kā izvilku semestri un pat nokārtoju statistiku. Eksāmenā pasniedzējs ilgi mani tincināja, līdz atrada vienu jautājumu, uz kuru es mācēju atbildēt.
Otrais semestris. Atkal stipendija. Pat ar visu draņķīgo atzīmi statistikā! Beidzot uzzināju, kas ir mani kursabiedri, jo iepriekš abi kursi bija kopā. Izrādās, ka man ir foršs kurss! Šajā semestrī jauna problēma - maģistra darba ievadseminārs. Jāizvēlas darba vadītājs un tēma, jāsāk kaut ko pētīt. Semestra beigās liek atzīmi. Mācībspēki nomainījušies, viss jāsāk no jauna. Gāju runāt ar pasniedzēju, pie kura vēl nevienu priekšmetu nebiju kārtojusi. Nevienu citu savā vecajā lauciņā nezinu. Šis pasniedzējs atbildēja, ka viņam jau divi maģistranti no mana kursa esot. Trīs varētu būt pārāk daudz. Bet viens no pirmā semestra pasniedzējiem laipni aicināja savā paspārnē. Citu variantu nebija, piekritu. Visu semestri kaut ko tur uz vietas mīņājos, kaut ko izdarīju, bet neko vērtīgu. Tu nevari atrast to, ko tu meklē, ja tu nezini, ko meklē. Atzīmi dabūju, bet šaubas par izvēli neatkāpās. Pa vasaru izkristalizējās pārliecība, ka šajā tēmā nevajag palikt. Atkal jāatgriežas pie nulles.
Trešais semestris. Atkal stipendija (un vēl aizvien mani tas pārsteidz). Vēlreiz vērsos pie pasniedzēja, kas iepriekš mani atšuva. Šoreiz jau sagaidīja ar atplestām rokām, jo pavasarī labi nokārtoju abus viņa priekšmetus. Trešais semestris bija grūts - daudz darba, daudz mājasdarbu, pārvākšanās piespiedu kārtā. Kaut kā tomēr pagāja, sesijas rezultāti iepriecinoši. Pārsteidzošākais - pēc visām mokām ar statistikām (pa visiem semestriem kopā tādas bija četras), pasniedzējs divas reizes izteica aicinājumu rakstīt maģistra darbu pie viņa. Šo es nekādi nespēju saprast. Tad no dekanāta atnāca ziņa, ka sesijas laikā vajadzētu iesniegt tēmas pieteikumu. Kaut ko mans darba vadītājs sadzejoja, parakstījām, iesniedzu. Laimīga, ka šis posms arī ir galā, braucu nosvinēt. Plāns bija aizmirst par studijām uz nedēļu - reģistrācijas nedēļas laikā neko nedarīt mācību sakarā. Bet nē. Saņemu e-pastu ar aicinājumu nomainīt darba vadītāju. Pasniedzēja dikti vēlas, lai eju pie viņas rakstīt. Šajā brīdī galva grib eksplodēt. Pirms gada tikai viens pasniedzējs bija gatavs atsaukties, bet tagad, kad beidzot ir kaut kāda skaidrība, sāk nākt arī citi piedāvājumi. Bez tam atbilde ir jāsniedz. Korekta. Nevienu nedrīkst aizvainot.
Ceturtais semestris. Lekciju vairs nav. Tagad jāstrādā pie maģistra darba. Šī semestra problēma - izjūtu pamatīgu spiedienu. Laiku pa laikam kāds pasaka, ka viens vai otrs pasniedzējs mani ir salielījis. Pasniedzēji man piedēvē tādas dotības, kādu man nav, un sagaida, ka es uzrakstīšu ļoti labu nobeiguma darbu. Realitāte - šajā nedēļā neesmu izdarījusi neko. Pat nezinu, no kura gala sākt. Šaubos, vai paspēšu. Trūkst motivācijas un slinkums liek sevi manīt. Gaidu vēl, kad kaut kāds cerības stariņš iespīdēs.
Redzēsim, kā tas viss turpināsies.
post comment

[10 Feb 2018|11:42am]

chimera
biju pārsteigta, ka igaunijas laikmetīgā teātra izrādes jau pēc nedēļas, bet biļešu vēl dahuja, tai skaitā uz godalgotajiem "sapņotājiem" un what not. also, nekāda haipa soctīklos. jāpadomā par haipa veidošanās mehānismiesm.
4 comments|post comment

[09 Feb 2018|07:20pm]

chimera
Blind bisexual goose stuck in love triangle with two swans dies aged 40
1 comment|post comment

[09 Feb 2018|06:52pm]

chimera
kriminālās ekselences fonds laikam tik tiešām ir filma, kas patīk visiem.

no otras puses, vai tiešām ir jāsmejas pie katra bļa?
10 comments|post comment

[09 Feb 2018|09:51am]

chimera
kopumā man šķiet, ka sievietēm sabiedriski ļ. patīk uzņemties kārtības sargu lomas un tās aktīvi pielietot. jo, lai gan pēc slavenās agreeableness skalas es sev nedotu vairāk par mīnus desmit, konfliktu skaits manā dzīvē tomēr ir izteikti dzimumproprocionāls. neviens nav mani močījis kā beibes. es nesmuki izskatos, nesmuki uzvedos, nerubīju sievišķību, nerubīju feminismu, nerubīju to, to un vēl šito. ja es būtu glupāka, sasapņotos, ka viņas mani par kaut ko apskauž. taču, visticamāk, vnk ir sašutušas, ka tādus ķēmus arī pieskaita pie sievietēm.

par dzimumlomām joprojām nezinu neko. es braucu m. pakaļ uz darbu, kad viņam smagākas vai garākas dienas, toties viņš šuj maniem mēteļiem visas notrūkušās pogas.
33 comments|post comment

[08 Feb 2018|10:59pm]

chimera
paralēli pieparkojos ideāli. beeet tad pametu skatu pa labi, lai ieraudzītu uzrakstu "pretī vārtiem mašīnu novietot aizliegts".
2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]