ziloniitis

Ejiet prom, lieciet mani mierā,
Es nezinu, laikam būs jāskrien ar galvu sienā?!
Kāda jēga, smaidi vai raudi,
Tik un tā mīlas ceļi ar viņu man nebūs ļauti?!
Kāda jēga kādam kaut ko stāstīt,
Savas domas un tekstus apkārt bārstīt?!
Kāda jēga, sākt kaut ko jaunu,
Ja nevar paciest pagātnes paunu?!
Kāda jēga man šito visu rakstīt,
Ar pildspalvu sev galvā bakstīt?!
Kāda jēga domāt par Tevi katru nakti,
Un pie sevis dungot mīlas takti,
Ja tāpat nerealizēšu savu sapni?!
Es negribu nevienam neko prasīt,
Un viņam man ar vairs nav ko daudz sacīt,
Jo viss jau tika pateikt agrāk,
Un tas man liek justies vēl smagāk,
Tāpat Manas domas Jums nesaprast,
Un Manu būtību neizprast ..
Tāpēc pasakiet jēga kāda,
Laikam jau vairs nekāda..
Tāpēc dzīvosim tālāk,
Cerams, ka būs labāk..