ziloniitis

Vai tu zini,ka tu esi brīnums?
Tu esi īpāšs,neatkārtojams,vienīgais tāds. Pasaulē nav neviena cita,kurš būtu kā tu. Nekad nav bijis neviena "puikas" ar tavu seju,tavām acīm,tavām rokām,tavām kustībām.Tava vislielākā bagātība esi tu pats. Tevī slēpjas daudz iespēju piepildīt savus sapņus,kļūt par ko vien vēlies,tev būs jārēķinās,ka arī katrs cits ir brīnums.Tā pat kā tu.

Tabakas smarža bij ļoti tīkama,bet mutē radās rūgtums un rāva elpu ciet. Tomēr,dūšu saņēmusi,diezgan ilgi kūpināju, mēģināju laist dūmu gredzenus,un istaba drīz bija zilu dūmu pilna, pīpe sāka švirkstēt,sakarsusī tabaka - sprakšķēja, bet mutē sajutu rūgtumu un galvā vieglu reiboni. Gribēju jau mest mieru un ar visu pīpi paraudzīties vēl tikai spogulī,kad,par brīnumu,sāku streipuļot,istaba arī sāka griezties riņķī. Paskatījos spogulī,ka seja man bāla kā audekls. Atslīgu uz dīvāna un drīz vien sajutu nelabuma un nespēku... Es nopietni sabijos un tad,ar briesmīgām gavassāpēm mocīdamies,nespējīgi ilgi guēju uz dīvana..