:
Nū.
Atvaļinājuma pēdējā oficiālā diena, esmu modusies agrāk par sauli un diena ir sākusies.
Vakar pēcpusdienā satiku S., nosēdējām parciņā un õmīšu kafē ar upeņu balzamu, izrunājāmies krustu šķērsu - par darbu, vīriešiem - galvenokārt, par vīriešiem. Dzīvi, mums - iedevu viņai sava dzīvokļa 2. atslēgu, ar domu, ka viņa var šeit palikt, kad vien vēlas. Tās bija lieliskas stundas, lieliskas.
Atnācu mājās, sāku uztraukties, ko vilkt uz randiņu - nu jau šodienas. Neizdomāju. Pasākums un laiks prasa, lai būtu silti un ērti, bet gribas arī sievišķīgi un skaisti. Uzlakoju sarkanus nagus, noņēmu krāsu nost. Biju vannā, kas bija lieliski - šī vanna ir citādāka nekā laukos.
A. ļoti vēlu uzrakstīja ziņu, biju jau paspējusi viņam uzrakstīt FB - tā nu viņš brauca no Ķekavas uz Rīgu un līdz vēlai naktij vēl ar mani FB runājās. Man šodien bail mazliet - trīc kājiņa, rociņa un sirsniņa. Viņš man atbrauks pakaļ un brauksim uz dragreisu, ha. Bet tas ir tik jocīgi, nu tik jocīgi.
Un tie laikam ir hormoni, kas staro pat cauri FB, jo - gaidot A., uzrakstīju arī M., kurš tik tikko ticis ārā no turku armijas. Vārds pa vārdam - mums jau bijusi līdzīga saruna, kuras laikā noskaidrojās, ka viņu pārprotu un viņš nemēģina mani padarīt par savu meiteni, ha. Bet vakar un arī aizvakar viņš tā runāja, ka man, goda vārds, nav skaidrs uz ko tieši viņš tēmē un ko tieši domā - tās esot vīriešu domas.
Bet no tā, cik daudz viņš izstāsta un ko pajautā, vai piebilst, man tomēr šķiet, ka viņš ir nokļuvis neapskaužamā situācijā un mazliet par daudz man pieķēries virzienā, kurā nekas nebūs. Un es viņu brīdināju pa savu bērnu modei - ja tas viss beigsies ar raudāšanu, būšu briesmīgi dusmīga. Mani uztrauc šāda iespēja, jo viņš patiešām ir mans vienīgais draugs - vīrietis - kas laikam faktiski, pēc daudzu citu cilvēku nostāstiem pat nav iespējams - vai nu mīļākie vai nekas. Man arī negribas tā domāt, jo nu - nē, man viņš ir draugs, nekad nespētu iedomāties, ka varētu būt kas vairāk.
Neglaimoju - bet, ja tomēr man izrādīsies taisnība un salauzīšu viņam sirdi... Nu tas būs vakars uz ezera.
Labi, kā Skārleta - par M. domāšu rīt, šodien lieliska diena, kuru nevajadzētu sagandēt ar ne pārāk optimistiskām domām. Lakot tos nagus sarkanus vai nē - jo dvēsele prasa, bet prāts atrunā.
Atvaļinājuma pēdējā oficiālā diena, esmu modusies agrāk par sauli un diena ir sākusies.
Vakar pēcpusdienā satiku S., nosēdējām parciņā un õmīšu kafē ar upeņu balzamu, izrunājāmies krustu šķērsu - par darbu, vīriešiem - galvenokārt, par vīriešiem. Dzīvi, mums - iedevu viņai sava dzīvokļa 2. atslēgu, ar domu, ka viņa var šeit palikt, kad vien vēlas. Tās bija lieliskas stundas, lieliskas.
Atnācu mājās, sāku uztraukties, ko vilkt uz randiņu - nu jau šodienas. Neizdomāju. Pasākums un laiks prasa, lai būtu silti un ērti, bet gribas arī sievišķīgi un skaisti. Uzlakoju sarkanus nagus, noņēmu krāsu nost. Biju vannā, kas bija lieliski - šī vanna ir citādāka nekā laukos.
A. ļoti vēlu uzrakstīja ziņu, biju jau paspējusi viņam uzrakstīt FB - tā nu viņš brauca no Ķekavas uz Rīgu un līdz vēlai naktij vēl ar mani FB runājās. Man šodien bail mazliet - trīc kājiņa, rociņa un sirsniņa. Viņš man atbrauks pakaļ un brauksim uz dragreisu, ha. Bet tas ir tik jocīgi, nu tik jocīgi.
Un tie laikam ir hormoni, kas staro pat cauri FB, jo - gaidot A., uzrakstīju arī M., kurš tik tikko ticis ārā no turku armijas. Vārds pa vārdam - mums jau bijusi līdzīga saruna, kuras laikā noskaidrojās, ka viņu pārprotu un viņš nemēģina mani padarīt par savu meiteni, ha. Bet vakar un arī aizvakar viņš tā runāja, ka man, goda vārds, nav skaidrs uz ko tieši viņš tēmē un ko tieši domā - tās esot vīriešu domas.
Bet no tā, cik daudz viņš izstāsta un ko pajautā, vai piebilst, man tomēr šķiet, ka viņš ir nokļuvis neapskaužamā situācijā un mazliet par daudz man pieķēries virzienā, kurā nekas nebūs. Un es viņu brīdināju pa savu bērnu modei - ja tas viss beigsies ar raudāšanu, būšu briesmīgi dusmīga. Mani uztrauc šāda iespēja, jo viņš patiešām ir mans vienīgais draugs - vīrietis - kas laikam faktiski, pēc daudzu citu cilvēku nostāstiem pat nav iespējams - vai nu mīļākie vai nekas. Man arī negribas tā domāt, jo nu - nē, man viņš ir draugs, nekad nespētu iedomāties, ka varētu būt kas vairāk.
Neglaimoju - bet, ja tomēr man izrādīsies taisnība un salauzīšu viņam sirdi... Nu tas būs vakars uz ezera.
Labi, kā Skārleta - par M. domāšu rīt, šodien lieliska diena, kuru nevajadzētu sagandēt ar ne pārāk optimistiskām domām. Lakot tos nagus sarkanus vai nē - jo dvēsele prasa, bet prāts atrunā.