Zelta vidusceļu meklējot

History

15th April 2015

10:09pm: Šodien vienkārši tāda diena, ka pusdienlaikā gandrīz apraudājusies, skrēju uz mājām, jo bija aizdomas, ka mājās ir mans glābējs - recepte pretsāpju zālēm.
Paldies, Dievam, viena tāda patiešam nebaltām dienām bija noglabāta - un dabūjusi zāles, pati sev tās arī iedūru. Vēl 4 dienām ir - bet pēcpusdienā jau jutos maķenīt labāk, ir cerības, ka viegli tikšu cauri. Ja nesanāks, pirmdien došos pakaļ jaunai porcijai.

Tas gan nemainīja manus plānus attiecībā uz G., kurai šovakar bija jāpaliek pie manis - viņa ir tik lieliska. Tik mīļa un smieklīga - vannā vispār nevaldāma, izfīrēja mani no gultas - bet kaut kā uztveru to cerīgi - varbūt dēļi man nāks par labu. Katrā ziņā nosmējusies esmu visu vakaru un viņa viennozīmīgi izglāba manu omu. Mīļums mazais.

A. šodien uzrakstīju tikai vakarā - godīgi pateicu, ka negribēju pa dienu traucēt un ceru, ka viņiem viss kārtībā un viņš ir jau mājās.
Nezinu, kā tieši tas bija jāsaprot, bet viņš teica, ka esot šodien daudz par mani domājis. Neteica, ko tieši un kāpēc, bet man nez kāpēc izklausījās tas viss tādā labā ziņā. Par rītdienu neko nerunājām, viņš arī bija pārāk noguris, lai par to ierunātos.

Dzīvosim, redzēsim, varbūt rīt šajā mājā būs vēl viens ciemiņš (;
Powered by Sviesta Ciba