:
Golden age tomēr pierāda, ka esmu joprojām spējīga kļūdīties.
Ne šādā kontekstā, bet ieliku iepazīšanās sludinājumu.
Ir atbildes, reakcija. Viens randiņš. Viens puisis, kuru gribētos patiešām iepazīt tuvāk, bet kaut kas arī ar viņu nav.
Nezinu, nezinu.
Ar vienu vīrieti biju uz randiņu - tas bija vērtīgi, lai celtu pašapziņu - atziņas - nerunāt tik daudz (no stresa?), labāk paklusēt, neiesaistīties nekādās diskusijās pēc randiņa par neķītriem tematiem - mana kļūda.
Tad raksta jauni puiši, ar kuriem man nudien nav sajēga - kas tieši jādara. Vecuma barjera?
Raksta perversi vīrieši - vai tādi, kuri vēlas būt perversi, bet ikdienā īsti nesanāk.
Raksta tādi, kuriem man jāzvana pašai. Paldies.
Jeij bogu - pat par savām kristībām nespēju mācītājam piezvanīt.
Īsāk sakot, ir divi puiši ar kuriem iesākās laba sarakste, vienu gribētu satikt un parunāt dzīvē, tikai viņš šobrīd mani nolicis uz pauzes un galvā uzreiz milzum daudz lieku jautājumu, kuriem tur nav jābūt.
Otrs puisis - visnotaļ interesants, tomēr laikam ne manā gaumē, ja ko tādu vispār var pēc sarakstes pateikt.
Bija vēl viens - esmu godīga pret sevi - nobaidīja bilde. Zinu, cik slikti tā vērtēt cilvēku, bet vispār man šķiet, ka dzīvē ir tā - vai nu Tev cilvēks patīk pēc izskata un Tu ar viņu komunicē, nav starpība, puisis vai meitene, vai arīdzan Tu ieraugi cilvēku un saproti, ka nebūs, nestrādā.
Esmu sekla, lai nu būtu, ja būtu, bet man nav jārunā ar visiem pasaules cilvēkiem un es drīkstu izvēlēties, nedodot cerības.
Esmu arī negodīga, jo uz vēstulēm ar vienu teikumu tajās, neatbildu. Par ko tad vispār runāt, ja cilvēks par sevi neko nespēj pateikt.
Varbūt tas ir tāpat kā ar manu mācītāju - nevaru viņam piezvanīt, jo redzēs cauri - nosauks visus manus grēkus skaļi... Es nezinu.
Katrā ziņā to vajadzēja izdarīt - ielikt sludinājumu, lai vispār saprastu, no kura gala rakt.
Vienlaicīgi FB vienu dienu "parunājos" ar savu koju laiku mīlestību - pastāstīju, kā mums meitenēm iet, viņš par sevi un abi bijām laimīgi - tik maz vajag cilvēkiem - tikt uzklausītiem, saprastiem un pieņemtiem.
Nezinu. Rakšu jau, protams, tālāk.
Ne šādā kontekstā, bet ieliku iepazīšanās sludinājumu.
Ir atbildes, reakcija. Viens randiņš. Viens puisis, kuru gribētos patiešām iepazīt tuvāk, bet kaut kas arī ar viņu nav.
Nezinu, nezinu.
Ar vienu vīrieti biju uz randiņu - tas bija vērtīgi, lai celtu pašapziņu - atziņas - nerunāt tik daudz (no stresa?), labāk paklusēt, neiesaistīties nekādās diskusijās pēc randiņa par neķītriem tematiem - mana kļūda.
Tad raksta jauni puiši, ar kuriem man nudien nav sajēga - kas tieši jādara. Vecuma barjera?
Raksta perversi vīrieši - vai tādi, kuri vēlas būt perversi, bet ikdienā īsti nesanāk.
Raksta tādi, kuriem man jāzvana pašai. Paldies.
Jeij bogu - pat par savām kristībām nespēju mācītājam piezvanīt.
Īsāk sakot, ir divi puiši ar kuriem iesākās laba sarakste, vienu gribētu satikt un parunāt dzīvē, tikai viņš šobrīd mani nolicis uz pauzes un galvā uzreiz milzum daudz lieku jautājumu, kuriem tur nav jābūt.
Otrs puisis - visnotaļ interesants, tomēr laikam ne manā gaumē, ja ko tādu vispār var pēc sarakstes pateikt.
Bija vēl viens - esmu godīga pret sevi - nobaidīja bilde. Zinu, cik slikti tā vērtēt cilvēku, bet vispār man šķiet, ka dzīvē ir tā - vai nu Tev cilvēks patīk pēc izskata un Tu ar viņu komunicē, nav starpība, puisis vai meitene, vai arīdzan Tu ieraugi cilvēku un saproti, ka nebūs, nestrādā.
Esmu sekla, lai nu būtu, ja būtu, bet man nav jārunā ar visiem pasaules cilvēkiem un es drīkstu izvēlēties, nedodot cerības.
Esmu arī negodīga, jo uz vēstulēm ar vienu teikumu tajās, neatbildu. Par ko tad vispār runāt, ja cilvēks par sevi neko nespēj pateikt.
Varbūt tas ir tāpat kā ar manu mācītāju - nevaru viņam piezvanīt, jo redzēs cauri - nosauks visus manus grēkus skaļi... Es nezinu.
Katrā ziņā to vajadzēja izdarīt - ielikt sludinājumu, lai vispār saprastu, no kura gala rakt.
Vienlaicīgi FB vienu dienu "parunājos" ar savu koju laiku mīlestību - pastāstīju, kā mums meitenēm iet, viņš par sevi un abi bijām laimīgi - tik maz vajag cilvēkiem - tikt uzklausītiem, saprastiem un pieņemtiem.
Nezinu. Rakšu jau, protams, tālāk.