:
Vakar pusotru stundu skypā smējos kopā ar savu labāko turku draudzeni.
Runājām par nopietnām lietām, notikumiem - vēl aizvien saprotam viena otru no pusvārda un skaipošanās uzdzina neprātīgas ilgas pēc laikiem, kad varējām satikties klātienē, apsēsties, dzert tēju, pīpēt un runāties, runāties, runāties. Pēdējās reizēs, esot Stambulā, man vienmēr blakus bija viņš, līdz ar to tāda īstā mūsu saruna pēdējo reizi notika neilgi pēc tam, kad E. bija bildinājis mani.
Neprātīgi priecājos, ka mēs vakar vienkārši apsēdāmies un smējāmies. Viņa man lika nejusties vainīgai, nepārdzīvot, jo tā dzīvē notiek un viss ir kārtībā. Mammai un tētim mēs, protams, vēl neko nestāstīsim, kādā citā reizē un es no visas sirds ceru, ka šovasar mums visiem atkal izdosies satikties.
Esmu pateicīga par saviem draugiem.
Runājām par nopietnām lietām, notikumiem - vēl aizvien saprotam viena otru no pusvārda un skaipošanās uzdzina neprātīgas ilgas pēc laikiem, kad varējām satikties klātienē, apsēsties, dzert tēju, pīpēt un runāties, runāties, runāties. Pēdējās reizēs, esot Stambulā, man vienmēr blakus bija viņš, līdz ar to tāda īstā mūsu saruna pēdējo reizi notika neilgi pēc tam, kad E. bija bildinājis mani.
Neprātīgi priecājos, ka mēs vakar vienkārši apsēdāmies un smējāmies. Viņa man lika nejusties vainīgai, nepārdzīvot, jo tā dzīvē notiek un viss ir kārtībā. Mammai un tētim mēs, protams, vēl neko nestāstīsim, kādā citā reizē un es no visas sirds ceru, ka šovasar mums visiem atkal izdosies satikties.
Esmu pateicīga par saviem draugiem.