zilais_putns

Force Majeure

vjbulk@inbox.lv — Wed, 07 Feb 2024 05:58:44 GMT

Force Majeure. Jaunībā, lasot līgumus, sadaļu Force Majeure laidu gar ausīm kā neiespējamu un līdz ar to nesvarīgu.
Kopš tā laika manā piedzīvoto notikumu kontā ir:
vulkāna izvirdums
epidēmija
karadarbība
streiks
plūdi
sankcijas
lieljaudas vētras

vjbulk@inbox.lv — Mon, 04 Dec 2023 06:06:41 GMT

Ir iespēja padzīvot sniegotos laukos Latgalē viensētā no 20. decembra. Ir veļasmašīna, trauku mazgājamā mašīna. Malkas apkure. Vajag pieskatīt māju.

06.03.2021.

vjbulk@inbox.lv — Sat, 06 Mar 2021 12:53:27 GMT

Šorīt sapinusies diena.
Izeju ārā. Mīnus desmit. Kaķis atgriezās pēc divu nedēļu prombūtnes. Saku, nebarošu, jāiet uz autobusu. Aizeju līdz pieturai, saprotu, ka laika daudz, sāk mocīt sirdsapziņa. Eju atpakaļ barot kaķi. Atnākot, redzu, uz sola stāv pie durvīm mana soma ar maku. Atslēgšu durvis. Nē, durvis nav aizslēgtas. Normāli būtu aizbraukusi.
Iedod kaķim ēst. Paskatās spogulī, lai neskaitās atgriešanās (sveika, māņticība!). Aizslēdz durvis. Pārbauda. Paņem somu. Pārbauda, ka nekas nav aizmirsts. Nu ejam uz autobusu, laika vēl gana.
Stāvu pieturā, tuvojas cilvēks. Nu forši, brauksim kopā. Paiet garām. Autobuss nenāk. Ko tajā sarakstā šis autobusa laiks ir tādā citā tonī iezīmēts? Paldies, iet tikai darba dienās. Jāiet pie labiem cilvēkiem, lai aizved uz vilcienu.
Jāiet pusstundu. Eju. Šoseja tukša kā brīvdienās. Pusceļā pirmajai mašīnai, kas brauc pretī, uz sāniem uzraksts Bolt. Un tu domā, kur bija tavs prāts, uzreiz vajadzēja izsaukt taksi un normāli paspēt uz to vilcienu. Nu ko tad vairs.
Vismaz kaķis paēdis.

Angry

vjbulk@inbox.lv — Thu, 05 Jan 2017 04:59:12 GMT

Piesakās, kurš jaunajā gadā ievēlējās, lai beidzot atnāk normāla ziema?

Negribu atcerēties

vjbulk@inbox.lv — Wed, 11 Nov 2015 04:11:41 GMT

Sapnī nepazīstams vīrietis saburzītā lietusmētelī un platmalē ar neredzamu seju kā ļaunuma vēstnesis. Aizdzinu viņu prom.

vjbulk@inbox.lv — Mon, 11 May 2015 15:01:11 GMT

Tev uzdāvina puķi. Tu lido un jūties skaista, un satiec skatienus, un izstaro laimi, un visus mīli. Kā gribētos šo sajūtu saglabāt ilgāk, nepazaudēt ikdienā...

vjbulk@inbox.lv — Thu, 01 Jan 2015 11:49:41 GMT

Vīnes filharmoniķi LTV - tas, kas vajadzīgs šodien

vjbulk@inbox.lv — Mon, 04 Aug 2014 14:56:24 GMT

Tagad esmu iemanijusies no ritiem ielikt udenspudeli saldetava, lai velak, ejot ara, varu to panemt lidzi. Turet rokas, ripinat pa vaigiem un kaklu. Daudz vieglak panesams. Var dzivai lidz majam tikt.

mind of today

vjbulk@inbox.lv — Mon, 30 Sep 2013 07:29:20 GMT

Tāda sajūta, ka man nav tālās nākotnes. Ka nav jēgas kalt tālejošus plānus.
Ka jāpalīdz pārējiem sagatavoties sekmīgai patstāvīgai dzīvei, tā, lai tiek galā paši.
Ka nav jēgas pirkt ilgspēlējošas mantas - kažokus, zābakus, - vēl jau ir ko vilkt, kāda tur jaunā mode...
Tūlītējiem īsiem priekiem esmu gatava, kādiem koncertiem, grāmatām; bet plānot atpūtas braucienus pēc gada liekas neiespējami.
Vēl tikai pusdzīve ir nodzīvota, un atlikušo šādā noskaņojumā nodzīvot būtu briesmīgi, ka tik ātrāk rastos iedvesma dzīvei.

vjbulk@inbox.lv — Sun, 01 Sep 2013 19:36:35 GMT

Vienmēr ir paticis palikt mājās vienai, kad visi darbā-skolā-aizbraukuši. Tu esi brīvs, visa garā diena priekšā, kafija garšīgāka, nekas nesteidzina, nav jāizliekas par labāku, nekā esi.
Nesen ar šausmām sapratu, ka viss kaifs no šādas dienas ir tajā, ka tu zini, ka viņi visi atgriezīsies, ka šī baudkārā vientulība beigsies pavisam drīz. Ka es nemaz negribētu, lai tādas laiskas dienas, kad tu pats sev esi saimnieks, nebeigtos.
Tu guli lielajā gultā, blakus neviena nav, var izplesties pa visu gultu un triumfēt, bet drošības sajūta ir tajā, ka šis stāvoklis nav bezgalīgs, un pavisam drīz atkal nāksies samierināties ar savu šauro pusīti.

Sākums

vjbulk@inbox.lv — Sun, 01 Sep 2013 19:17:34 GMT

Cibu lasu jau 8 gadus, beidzot nobriedu arī rakstīt.