|
[27 Jan 2004|02:58pm] |
|
Par savām kļūdām agru vai vēlu pašam jāmaksā, secinājums darīts pārāk vēlu. Par to lika manīt viņa nesakārtotie mati, lēnā domīgā gaita un manāma apātija pret apkārt notiekošo, ko viš centās noslēpt no citiem, taču tas sprāga ārā no viņa uz visām pusēm, kā pēc terorista pašnāvieka sprādziena kura asiņanās ķidas mētājās viss apkārt. Viņš centās noslēpties un nemanāmi slīdēt garām visiem vērojot tos. Kāpēc Cilvēks mēdz dramatizēt lietas, meklēt adatu iekš siena kaudzes, pūst ziloni no mušas. Ārprāc tas vis ir tik stūlbi. Tai pauri ir tik daudz neizdibinātu lietu, vietu. Erčbrūgelmeisters pasmaidīja, iekāpa tramvajā un brauca uz kārtējo rautiņu pārdaugavā.
|
|
|
[27 Jan 2004|04:43pm] |
|
No subject at all
|
|