saule silda aizvien mazaak,
liekas ka esmu izkritis no iesildiitaas gultas
man ir auksti,
velk laikam uz slimiibu
jau lapas saaks planeet uz aukstaas zemes skrejceljiem
man saakas rudens nospiestiiba, kas mijas ar depresiju
saaku domaat, ka neviens mani nepaziist,
jo es pats sevi nepaziistu..
bet vai taa nav?
esmu kaa aisbergs, kam redzama tik virsotne,
bet nenojaush ka puse ir zem uudens..
man salst
un pietruukst pagaatnes
eedu saulespukju maizi, lai gan man ir alergija
un atkal vienaldziiba aptin mani kaa ap pirkstu
ar katru reizi kljuustu aizvien apaatiskaks
cik daudz ko es neesmu izdariijis
man gribas paspeet, bet reizee negribas
manii ir ieperinaajies tukshums,
ko censhos aizbaast ar sausu baltmaizi
kaut kas truukst, bet kas?
tik daudz kas ir nokluseets un nepateikts
atkal saak uzmaakties domas no kuraam jaatiek valjaa
man pietruuks tik daudz kas
un tukshums pleshas lielaaks
gibeetos tagad buut islandee pie geizeriem un vulkaaniem
un skatiem kas liidziigi uz meeness
laikam jaaklausaas sigur rõs
un jaadodas domu lidojumaa
kaa man patiik vinju klipi...