TIk daudz kas notiek paralēli, ka būs vien jāpiekrīt lasamviela cepienam par to, ka šādā laikā neatrodamies atvaļinājumā.

Pirmkārt, dzīve uz kastēm. Nesūdzos, jo dienas paiet Raudas ielas pagalmā, bet... ne visas. Sāk pamazām krist uz nerviem savas vietas trūkums.
Otrkārt, Cērkstē vēl nav ūdens un nespēju nomenedžēt atpūtu tad, kad tur ir arī Edžiņš. Tā drīzāk man sanāk dubultslodze.
Treškārt, ar mammu vienojāmies omīti šādā karstumā ar aukles pienākumiem neapgrūtināt. Līdz ar to Edžs vakarpusdienu nobraukāja man līdzi, un vakarā visā nopietnībā apsolīju to vairs NEKAD neatkārtot. (37os grādos!!!)
Ceturtkārt, atgriežas daily shit iekš darba.
Piektkārt, vainas sajūta pret suņiem, kas man/AB uzmanību sen nav pieredzējuši.
Sestkārt, dzīvot citas sievietes mājā nozīmē vairāk stresa un pienākumu, īpaši tad, ja viņa ir diezgan pedantiska un "acīs jau neteiks, ka slikti". Vispār, pat ar vislabākajām attiecībām, nevajag dzīvot citas sievietes mājā.
Septītkārt, jāsērčo pēc dzīvesvietas. Bankas atbildes trūkums nekonkrētību vēl tikai palielina.
Astotkārt, šādā karstumā pat pamīlēties negribas.
Devītkārt, mašīnā breidzot salabojām kondicionieri - tas nozīmēja ar sīci pusotru stundu dzīvoties pa servisu. Lai arī tas mijās ar pastaigu dabā, ar to pietika, lai VISUS mašīnas uzturēšanas jautājumus neatgriezeniski nodotu AB.
Un desmitkārt, rijīgais Audi ir jānomaina pret mazākiem litriem - pagonkošana (un pat izdevīgais līzings) neatsver tos 1-2 simtus, ko es vidēji mēnesī pārmaksāju par degvielu un uzturēšanu. [Fail.} Vismaz esmu atradusi, kas noēda manu "algas pieaugumu". Sāpīgi, kaut gan mierinu sevi ar domu, ka esmu netieši līdzfinansējusi AB hobiju => padarījusi viņu laimīgāku. :) Katrā sūdiņā savs siltums!