Tik daudz ko gribētos pastāstīt. Par patīkamo izbrīnu, ka Arvīda mammas kēkss garšo tāpat kā "Staburadze"s. Par Arvīda žaketi, kuru pirkām "vienai reizei, tāpēc daudz naudas neplānoju izmest, es žaketes principā nevalkāju", bet kura viņam patiešām piestāv un nu jau kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Par to, ka Elīna beidzot apvīlējusi lupatiņas. Par to, ka šodien ar prieku tīrīšu māju. Par to, ka beidzot esmu uzķērusi "mani tiešām kaut kas interesē" fīlingu un sāku apgūt pirtnieka profesiju. Par to, cik Eduards ir mīlīgs pret mums. Par neērtības sajūtu pret kaimiņiem, kuri regulāri zvana ar "jūsu sunītis skraida pie mūsu mājas". Par bažām par naudu, kuras septembrī, visticamāk, nebūs pietiekami. Par jūzerpikču, kas tapusi pavasarī velopārgājienā uz Kaņiera ezera. Par velosezonu, kuru šogad atkal nākas skipot. Par peldēšanu, par nevingrošanu, par kāri kaut kur patālāk ar mašīnu aizbraukt. Par vīrieti, par dzīvesgudrību, par burbuļbumbām, un par par par pavasar...