Vienbrīd sajutos sūdīgi, ka, lai arī pieskaitu sevi pie "masu hipnozes" imūnajiem cilvēkiem, tomēr saslimu ar Krēslas sēriju. Ar visu to, ka apzinājos savu "slimību", tās veidošanās soļus un to, ka redzēju cauri mārketinga trikus, uz kuriem šis storijs balstīts. Bet - diagnosticēt slimību nenozīmē vēl to izārstēt.

Man bija interesanti saprast, kāpēc es apzināti kļuvu par "upuri", jo gluži tārgetētā mērķauditorija neesmu - ne man 17, nedz arī man ir vajadzība pēc idealizētā vīrieša, nedz arī varu sevi identificēt ar galveno varoni čiku, nedz arī interesējos par pekstiņiem "atjās mans princis baltā zirgā [un izjās mani]". Turklāt filmas jomā nedz apjūsmotais galv.lomas tēlotājs ir "mans tips", nedz arī par filmas uzbūvi varu ko labu teikt.

Secinājums sekojošs: sabiedrība (tai skaitā, es) vairāk pavelkas par kaut ko nevis tāpēc, ka tai pēc būtības tas patīk/nepatīk. Tā vietā sabiedrība top apsēsta ar apsēstību - ja visi jūsmo, tad es arī. Bara instinkta modernais paveids, you know. Pie šīs atziņas es nonācu, pamodelējot situāciju: ja 17gadīgajai fanei viņas elks pievērstu uzmanību, viņa apmulstu un nevis atbildētu, bet sāktu spiegt un momentā vērstos pie draudzenēm ar "omg, viņš ar mani parunāja!!!".

------------------------
Damn, es būtu priecīga pastrādāt filmu PR būvēšanā, mārketēšanā, manipulācijā ar sabiedrisko domu. Vai arī man būtu visnotaļ interesanti pastrādāt ar Holivudas aizkulisēm - filmu veidotājiem, specefektu veidotājiem, castingiem. Tie ir ieroči & spēks.

Plus, man vēl ir nostaļģija par studiju gados vienu no interesantākajiem priekšmetiem - ieskatu iekš "Marketing of Moovies". Tur es pirmo reizi saskāros ar filmu PR veidošanu, jēdzienu "lai tikai runā, vienalga - labu vai sliktu". Filma galu galā ir ideāls bizness (skat, skat, Poteriādes veidotāji būvē savu disnejlendu), kaut vai tā pati Madonna - lai cik slikta atkrise, viņas filmas cilvēki noskatīsies (attiecīgi - $$$ birst) kaut vai tāpēc, lai redzētu, cik slikta viņa ir kā aktrise. Srī šovbizness vispirms ir bizness, un pēc tam tikai ir svarīgi, ko cilvēki par tevi/filmu domā.