Grāmatu veikalā meklēju sievišķīgu lasāmo, bet neatradu. Lubenes man neceļas roka pirkt. Klasiskos romānus laikam jāaizbrauc mammas bibliotēkā skatīties, taču neskrienu, jo lasīt atkal par kara laiku un aizgājušajiem gadsimtiem... cik tad var. No Koelju un Baha esmu jau izaugusi. Detektīvus negribu. Oriģinālliteratūrai neticu.

Ir kāda vakaros lasāma opcija, ko jūs varētu ieteikt sievišķīgai gaumei?

Šlesers man izraisa vēlmi balsot par jebkuru citu partiju tikai ne viņējo. Sava biznesa plāna mārketinga tūlī viņš agresīvi izmanto argumentus - ES piesaistīju investorus, ES radīju darba vietas utt. Kādus investorus tad viņš ir piesaistījis - veikalniekus, nekustamā īpašuma attīstītājus. Kādā laikā? 90-to gadu beigās.

90to gadu beigās es pati būtu itin viegli atvilkusi investorus uz šejieni. Jebkurš varēja itin viegli aiziet pie veikalu ķēžu veidotājiem ar tekstu - rekur ir izslāpis post-padomju tirgus. Rekur ir labas vietas tirdzniecības centriem. Rekur ir iekšējie patērētāji. Davai, taisām lielveikalus. Jebkurš normāls investors negaidot būtu ieguldījis, bet Šlesers to pasniedz kā savu ūberīgāko panākumu.

Uzsveru - vienīgais Šlesera panākums ir nelielā veiksme būt īstajā laikā un nopelnīt sev kabatsnaudu uz iekšējā tirgus (patērētāju) rēķina. Kas zina, iespējams, arī vietējās LV veikalu ķēdes būtu labāk attīstītas (kā tas ir Lietuvā), ja ne ārvalstu ķēžu ienākšana. Respektīvi, tas, ar ko Šlesers lielās, ir viņa spēja ātri saraust sev naudiņu.

Arī pārējie viņa kampaņas atslēgas vārdi (dzelzceļš, aviācija) nenozīmē neko. Nav māksla pelnīt ar pirmās nepieciešamības precēm, kas (izņemot Ryanair) ir tārgetēta uz iekšējo tirgu. Māksla ir radīt, ražot, būvēt un tad pārdot, vēlams, eksportā. Bet ko tad Šlesers? Lielās, ka VEF teritorijā viņš attīstījis tirdzniecības centru. ;)