Bilance varētu būt šāda:
1. Noskaidroju savus limitus, kādu slodzi varu izturēt šādā stāvoklī. 2 dienas uz kājām + sēdēšana laivā + nedaudz (tiešām nedaudz) paairēšana + sakopšanās vakarā radīja sajūtu, ka gribētos ārsta viedokli, vai ar mani tiešām viss kārtībā.

2. Nogurums bija tik liels, ka tikai ar piespiešanos spēju laipni un autopilotā atbildēt uz laba vēlējumiem telefonā.

3. Cilvēkus var garšīgi un ekonomiski pabarot ar... šašliku. Proti, tirgū nopērk cūkgaļu par ~2.5 Ls/kg un liek kārtās: gaļa / pipari . Marināde: ļoti daudz sīpolu, citronu un skābais lētais vīniņš, saliec kārtās gaļa/pipari vai citas garšvielas / citroni / sīpoli. Pārlej ar vīniņu, atstāj uz nakti ledusskapī un pirms cepšanas apkaisi vēl ar sāli. No 1 kg vismaz 3 cilvēki būs paēduši.

4. Šorīt atnācu superagri uz darbu, lai noskaidrotos, ka varēju pavadīt mierīgu, nesteidzīgu brokastu rītu kopā ar mīļumu. It kā jau labi, ka viss ir sakārtots tieši tā, kā klients to vēlējās redzēt, bet vairāk par visu pēckāzu jubilejā gribējās vienkāršu divvientulību šorīt.

Ar tūristu bildēm un "nostājieties, lai varu jūs nofotografēt" mani nebarot un nekaitināt. Riebjas organiski, un es ceru, ka ziepjtrauku īpašnieki novērtē, ka es izdaru viņiem lielu pakalpojumu. Neiebilstu, ja ziepjutrauku īpašnieki knipsē pa labi un pa kreisi, ja jau tā gribās, tikai dieva dēļ, neprasiet pozēt, pagaidīt vai atkārtot. Mirklis ir pagājis, tā ir tava problēma, ka neesi noķēris.

Fotogrāfija ir (1) kaut kas, ko cilvēks dara kvalitatīva vaļasprieka dēļ nesagaidot, ka viņam kāds pozēs, vai arī (2) vairāku cilvēku vienošanās par kaut kādas kompozīcijas iemūžināšanu noteikta mērķa dēļ. Protams, ir pieļaujami izņēmumi ar "nofotografē mani šeit" vai "uztaisi tūristu bildi", bet lai tie sauktos par izņēmumiem, tiem jābūt pietiekami retiem.

Nākampavasar ar braukšu draudzeņbraucienā uz Kanāriju salām vai kādām citām siltām zemēm. Tā kā ir muļķīgi domāt, ka kaut kad nākotnē izdarīšu TO un TAD būšu laimīga, tad šobrīd baudu gaidīšanas prieku.

Ja man nepievērš uzmanību, ir vairākas reakcijas alternatīvas:
1) es nepamanu, ka man nepievērš uzmanību, jo man to tai brīdī nevajag;
2) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, man to nevajag, bet es pieprasu to;
3) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, man to vajag, un es pieprasu to;
4) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, bet es nezinu, vai man to vajag. Un tad es nezinu, ko darīt.

Šīs pārdomas nāca kontekstā ar being alon in a middle of a crowd. Vai aiziet noskatīties filmu ir kopā pavadīts laiks? Teorētiski jā. Vai randiņš pie biljarda galda, kad katrs ir nofokusējies uz spēli palīdz iepazīt otru? Kaut kādā ļoti šaurā realitātes jomā jā.
Kolektīva bēgšana no realitātes vai ilūzija par jēdzienu iepazīšanās un būšanu kopā.