Šorīt trolejbusā noklausījos divu jauniešu / topošo intelektuāļu / laikam 12 klases beidzēju sarunu par izglītības reformu un to, cik ļoti valdiba nemāk izdarīt acīmredzamas un loģiskas lietas. Piemēram, augstskolu apvienošana (cik tur 40-un augstskolas uz 2 miljoniem iedzīvotāju), sašutumu par izglītības kvalitāti un Ekonomikas un kultūras augstskolas zemo līmeni utt. (Man no malas tas gan izklausījās pēc pašipausmes un pašprieka, ka viņiem ir viedoklis un izpratnes aizmetņi par valstī pastāvošo situāciju, kas ir nekam nederīga.)

Nevilšus atcerējos bijušā komentāru gadus 6 atpakaļ par to, kāpēc es viņam patīku - "Tev vēl ir tā dzirksts acīs, tā jaunības enerģija, kad gribas kaut ko izdarīt, kad ir mērķi un vēlme kaut ko izmainīt." Dzīves pieredze noēd ij motivāciju, ij vēlmi kaut ko izmainīt.

Uz priekšu, jaunieši, jūs esat mūsu cerība uz pārmaiņām!