Kaut kad jau esmu minējusi, ka laiku pa laikam man parādās nelieli kompleksi, komunicējot ar perfekti koptām/ģērbtām/slaidām sievietēm. Pat apzinoties, ka morāli esmu stiprāka un gudrāka.

Bet stāsts ir par novērojumu. Mans darbs ļauj laiku pa laiku tikties ar ārvalstniekiem, kam kabatiņā ir pietiekami naudas, lai viņi gribētu vismaz painteresēties par biznesa / investīciju iespējām Latvijā. Man netrūkst ne šarma, ne ziņāšanu, nedz arī pieredzes, lai spētu atstāt labu iespaidu un reizē atšķirtu nopietnos no lunātiķiem.

Tālāk stāsts turpinās par francūžiem un itāļiem. Neatkarīgi no tā, cik nopietnas ir viņu biznesa intereses, valodas dēļ viņiem ir vajadzīgs tulks, pareizāk sakot - tulce, vai pat vēl labāk - tukces. Pirms pāris mēnešiem tikos ar vienu no lunātiķiem, kas bija atbraucis uz Latviju piena upes ķīseļa krastos lūkot. Viņš pats bija safrizēts un sačirkots kā no biznesa žurnāla vāka. Līdzi personiskā asistente 90-60-90, kurai pat es mulsu blakus stāvēt un tullce, kuras svārku garums atbilda tam, par kādu es sensenos laikos dabūju pa kaklu no Juridiskās augstskolas sabiedrisko attiecību speciālistes.

Šodien bija ciemos itālis. Viņa biznesa nolūki pamazām iegūst nopietnu statusu, bet arī viņam bija tulce līdzi, kā izkāpusi no Palacco Italia ar tādām kurpītēm, kādās velopedāļus nepamīt, lai tiktu ātrāk garām Rīgas sastrēgumiem. Viņa stādījās priekšā kā pārstāve Latvijā. Manas zināšanas krietni pārsniedza viņējās, bet vienalga brīžiem sajutos viņas žilbinošā smaida ēnā.
---------------------------
Kolēģis teica - tāda ir viņu taktika - viņi uztaisa biznesiņu Latvijā, lai būtu legāls iemesls sievai teikt, ka brauc biznesa darīšanās uz Latviju un tā vietā pāris dienas atlaist Rīgas bāros un patusēt ar čikām. Piedodiet, lūdzu, visi tie, uz kuriem mani aizsoriedumi nav attiecināmi. Arī mans šodienas itālis izskatās vairāk biznesa, nevis šarma vadīts, bet vienalga tulču ārējais veidols ir pietiekami pamanāms, lai neliktu kaut nedaudz aizdomāties.