Bija man kādreiz bērnudienās kaimiņiene, gadus 5 jaunāka. Tagadiņās laiku pa laikam, kā meitens saka, traukos, iemetu aci, kas notiek šai blondajā galviņā, kam nu jau kādi 18-19 gadiņi un kura mīl visu pasaulīti, bet visvairāk savu zaķīti.... Izveidojās man tāds kā paradums reizi 2 nedēļās atvērt traukos viņas profilu, palasīt "anekdotes" un pasmīnēt par mūsdienu jauniešu seklumu. Visu papildināja IDEĀLĀ bilžu galerija, kur čiksīte bojāja katru bildi, kas fočēta ārzemēs, pie eglītes, tādos karuseļos un šitādās viesībās utt., ar mīļumiņu peldkostīmā un ar mīļumiņu miņukos, vienmēr viena un tā pati holivudiskā sejas izteiksme, komentāri pie bildēm arī attiecīgi. Karoč, nofočē mani šeit saldais pārītis. [Piebilde - kad mans tamagoči bija mazāks, viņš bija dzīvs un mollīgs sīkais, kas nu bija pārvērties par neinteresantu 90-60-90 blonģinku.]

Šorīt manas bloņģinkas profilā zem vārda dižojas ieraksts "es gribu nomirt...". Tai brīdī mana skepse triumfēja - patiesi, viņas zaķītis bija atradis sev citu (tādu pašu) čiksu. Attiecīgi, "zaķīša" profilu daiļoja naidīgs uzraksts: "[meitenes vārds], es tevi ienīstu, maita!" vai kaut kā tā.

Morāle:
#1 mīļie jaunieši, aiztaupiet puspasaulei savu publisko jūsmu par savu iedomu objektu, ja nevēlaties vest kārdinājumā tādas maitas kā zii par sevi paņirgāties.
#2 dārgais, ja es kādreiz šaušu pār strīpu ar savu uci cuci mīlestību pret tevi [gan jau ka mācēsi atšķirt no irgošanās], atgādini pls man par šo ierakstu.

Atzīstu, šobrīd esmu ļauna, bet līdz mielēm patiesa.