Nāk atkal melnais pūķis virsū. Panika, mīļā panika, bezspēcība naktīs aizmigt. Un pāri visam saprāta nomierinošo balsti sadzirdēt.
Kontrastaina man tā dzīve.

[Bet tā klusā Māju un laimes sajūta...]

Bēthovenam laikam pieder vārdi par nepieciešamību aizmest projām visas domas, nokoncentrēties uz Absolūto Klusumu, jo tikai tajā sadzirdēt dievišķo mūziku.

Par mums, komponistiem!