Pietiek veģetēt.
Neviens nevilks aiz rokas un nelies ar karotīti mutē labas emocijas. Pašam jānopelna. Just do it.
Un atkal jau liekam mīksto virsū uz bešiem, ka nav tā, kā gribētos, ka cilvēki nav pietiekami stipri, ka izklaides nav ar pieteikamu adrenalīna devu vai ir ar pārāk lielu, ka nahuj negribas neko darīt un ka vispār lieciet mani mierā. Man vienmēr ir bijis aktīvais nevis pasīvais dzīvesveids, tad nu tagad ir laiks atkal to pamodināt un mesties iekšā visādās "darīšanās" - liekot mīksto uz laika apstākļiem, uz blakus faktoriem un vinekārši cīnīties par to, ka es dabūju to, ko gribu vai uz ko mērķēju. Ja tas prasīs slapjas kājas - fine, ja prasīs piecelties stundu agrāk - fine, ja prasīs pārkāpt pāri saviem ieradumiem - fine. Tie ir dzīves sīkumi, no kuriem cilvēks kļūst atkarīgs. Tāpēc - ahoi, po par neērtībām, lai dzīvo vecaus labais piedzīvojumu gars!
Tu nekad nezināsi, cik forša ir "es to izdarīju" sajūta, ja tevi apturēs slapjas kājas, nīgrs garastāvoklis un ņerkstēšana. Ar spēcīgu, pozitīvisma pilnu soli uz priekšu.