Man vēl nekad dzīvē nav bijis tāds motivācijas dowturn, kāds ir šobrīd. Atkarība no zolītes, nespējas samotivēties darbam, jopcik, bet tā taču ir tik vienkārša kustība - pacelt roku un atvērt plānotāju.
Man ir sajūta, ka pagājušā nedēļa tika ja ne izniekota, tad nobumbulēta gan. Mājas, miers, jauki, bet... darbiem termiņš nāk virsū. Un no plānotā darba mājās - jā, sanāca, bet ne tik, cik es būtu gribējusi.
Pie kājas pašsajūtu - savai veselībai noziedoju visu pagājušo nedēļu. Kas i' pa lietu - nepietiek vēl?!

Man ir dusma. Vairs ne vainas apziņa, bet dusma, jo šobrīd tā īsti nevienu no saviem pienākumiem nespēju pildīt - knapi ēst vēl varu uztaisīt. Piegriezies. Nevis spēka, bet motivācijas trūkuma dēļ.