Es neteikšu, ka man sāp par to, kā cilvēki ņemās, jo man nesāp.
Ir tikai nedaudz skumji un besis, ka vīrietis ap gadiem 37 vēl nav iespējis sabrucināt savas ilūzijas par "vēlamā-esošā" tēmu un tādējādi nespēj normālas attiecības izveidot.

Varu vēl tikai kārtējo reizi nočortoties par katolisko audzināšanu laukos, kas tiesa gan savas morālās vērtības iedod, bet no mūsdienu reālās dzīves totāli attālina. Un par tēmu "sievietes dominē ģimenē". Kur var būt tādas kuces visvarenās, kas iznīcina vīrieti un viņa patstāvību jau bērnībā...?